Atšķirības starp "Pilsnovads" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pilsnovads''' (lat. ''castellatura'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordeņa]] valdījumos, kuru parasti veidoja zemes ap [[Kastela|kastelu]]. Vairāki pilsnovadi bija apvienoti [[Komtureja|komturejā]]. Pilsonava kastelā nedzīvoja ordeņa brāļi bruņinieki vai priesteri, bet pili un pilsnovadu pārvaldīja laicīgas amatpersonas, ko 15. gs. sauca par landknehtiem, bet 16. gs. – par amtmaņiem. | + | '''Pilsnovads''' (lat. ''castellatura'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordeņa]] valdījumos, kuru parasti veidoja zemes ap [[Kastela|kastelu]]. Vairāki pilsnovadi bija apvienoti [[Komtureja|komturejā]]. Pilsonava kastelā nedzīvoja ordeņa brāļi bruņinieki vai priesteri, bet pili un pilsnovadu pārvaldīja laicīgas amatpersonas, ko 15. gs. sauca par landknehtiem, bet 16. gs. – par [[Amtmanis|amtmaņiem]]. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 20. marts, plkst. 15.39
Pilsnovads (lat. castellatura) - administratīvi teritoriāla vienība mūku bruņinieku ordeņa valdījumos, kuru parasti veidoja zemes ap kastelu. Vairāki pilsnovadi bija apvienoti komturejā. Pilsonava kastelā nedzīvoja ordeņa brāļi bruņinieki vai priesteri, bet pili un pilsnovadu pārvaldīja laicīgas amatpersonas, ko 15. gs. sauca par landknehtiem, bet 16. gs. – par amtmaņiem.
Literatūra par šo tēmu
- Erich Meuthen. Zum spätmittelalterlichen Kommendenwesen. // Licet preter solitum. Ludwig Falkenstein zum 65. / L. Kery, D. Lohrmann, H. Müller (Hrsg.) - Geburtstag: Aachen, 1998, S. 241–264.
- Ulrich Stutz. Geschichte des kirchlichen Benefizialwesens von seinen Anfängen bis auf die Zeit Alexanders III. - Aalen, 1961
