Atšķirības starp "Piltenes apgabals" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
 
(16 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Piltenes apgabals''' (vāc. ''Piltenscher Kreis'' vai ''Stift Pilten'') - agrākā [[Kurzemes bīskapija]], ko [[Žečpospoļita]] saskaņā ar 1585. gada [[Kronborgas miera līgums (1585.)|Kronborgas līgumu]] ieguva no Dānijas karalistes pēc t.s. [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]]. 1617. gadā šī teritorija tika padarīta par autonomu apgabalu, tiešu Žečpospoļitas [[Karalis|karaļa]] valdījumu, un turpmāk pastāvēja kā Žečpospoļitas province ar vēlētas landrātu kolēģijas realizētu pašpārvaldi. 1656. gadā [[Ketlers Jēkabs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Jēkabas fon Ketleras]] uzsāka sarunas par Piltenes novada [[Ūnija|ūniju]] ar hercogisti, bet hercogam [[Ketlers Fridrihs Kazimirs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridriham Kazimiram]] 1685. gadā izdevās panākt izdevās panākt apgabala savienošanu ar [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]] [[Ūnija|ūnijā]], 1717. gadā karalis to atdalīja no hercogistes. 1795. gadā Piltenes apgabals, līdz ar citām Žečpospoļitas provincēm un [[Vasaļvalsts|vasaļvalstīm]] austrumos, tika pievienots [[Krievijas impērija]]i, bet 1817. gadā iekļauts [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]].
+
'''Piltenes apgabals''' jeb '''Piltenes apriņķis''' (lat. ''Districtus Piltensis'', vāc. ''Distrikt Pilten, Kreis Pilten, Stift Pilten'') - agrākā [[Kurzemes bīskapija]]s teritorija, ko [[Žečpospoļita]]s karalis ieguva saskaņā ar 1585. gada [[Kronborgas miera līgums (1585.)|Kronborgas līgumu]] no [[Dānijas karaliste]]s pēc t.s. [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]]. Saskaņā ar 1617. gada 9. maija Piltenes ordināciju (''Ordinatio Regiminis & Judiciorum in Districtu Piltensi''), šī teritorija tika padarīta par tiešu [[Karalis|karaļa]] valdījumu, un turpmāk pastāvēja kā [[apriņķis]] ar vēlētas [[landrātu kolēģija]]s realizētu pašpārvaldi (plašā autonomija ļāvusi literatūrā to bieži dēvēt par "muižnieku republiku"). Bez vispārējo likumdošanas aktu ievērošanas un nodokļu maksāšanas, Piltenes apriņķim bija pienākums karaļa vajadzībām nodrošināt t.s. "jātnieku dienesta" (''Roßdienst'') vienību no 80 jātniekiem. Taču apriņķa muižniekiem nebija pilnu [[šļahta]]s politisko tiesību, piemēram, tie nevarēja piedalīties karalistes [[Seims|seima]] sēdēs.
  
== Literatūra ==
+
Kad hercogs un Kurzemes bīskaps Magnuss 1583. gada 18. martā Piltenē mira, viņa pavalstnieki Johana fon Bēra vadībā lūdza Dānijas karali pieņemt viņus par Dānijas pavalstniekiem. Dānijas karalis tam piekrita, un bīskapijas muižnieki atteicās no Polijas pavalstniecības. Piltenes bīskapijā iebruka kardināla Georga Radzivila sūtītais poļu pulkvedis Oborskis. Karš beidzās 1585. gadā, kad Dānijas karalis Piltenes apgabalu par 30000 dālderiem ieķīlāja Prūsijas hercogam. 1655. gadā Piltenes apgabalu okupēja Zviedrija. 1656. gadā Zviedrijas karalis to ieķīlāja hercogam [[Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs|Jēkabam]] par 50 000 [[Guldenis|guldeņu]] (Jēkaba tiesības uz šo teritoriju apstiprināja [[Olivas miera līgums]]), un apgabals tika pievienots [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i. Hercogs [[Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs|Fridrihs Kazimirs]] 1685. gadā piekāpās Piltenes apgabala muižniecībai, noslēdzot ar Piltenes apgabalu [[Ūnija|ūnijas]] līgumu, taču 1717. gadā Žečpospoļitas karalis to atdalīja no hercogistes. 1795. gadā Piltenes apriņķis, līdz ar citām Žečpospoļitas provincēm un [[Vasaļvalsts|vasaļvalstīm]] austrumos, tika pievienots [[Krievijas impērija]]i, bet 1817. gadā iekļauts [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]].
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
 +
* Dibašs B. Piltenes muižniecības attieksme pret karu un Žečpospoļitas valsti 1625. gadā. Dažas pārdomas jautājumā par "pilsoniskās sabiedrības" vēsturi. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 32.-41. lpp.
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
* [http://www.historia.lv/alfabets/I/In/inflantija/encik/infl_lpe.htm Inflantija - Latvijas padomju enciklopēdija. 4.sējums, 274.lpp.]
+
* [http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=123172&db_id=2 Piltenes landrātu kolēģija - LVVA fonda kartiņa]
 +
* [http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-51/ct-menu-item-76 Piltenes vēsture - ventspilsnovads.lv]
  
[[Kategorija:Valstis]]
+
[[Kategorija:Valstu provinces]]

Pašreizējā versija, 2020. gada 28. jūlijs, plkst. 12.25

Piltenes apgabals jeb Piltenes apriņķis (lat. Districtus Piltensis, vāc. Distrikt Pilten, Kreis Pilten, Stift Pilten) - agrākā Kurzemes bīskapijas teritorija, ko Žečpospoļitas karalis ieguva saskaņā ar 1585. gada Kronborgas līgumu no Dānijas karalistes pēc t.s. Piltenes mantojuma kara. Saskaņā ar 1617. gada 9. maija Piltenes ordināciju (Ordinatio Regiminis & Judiciorum in Districtu Piltensi), šī teritorija tika padarīta par tiešu karaļa valdījumu, un turpmāk pastāvēja kā apriņķis ar vēlētas landrātu kolēģijas realizētu pašpārvaldi (plašā autonomija ļāvusi literatūrā to bieži dēvēt par "muižnieku republiku"). Bez vispārējo likumdošanas aktu ievērošanas un nodokļu maksāšanas, Piltenes apriņķim bija pienākums karaļa vajadzībām nodrošināt t.s. "jātnieku dienesta" (Roßdienst) vienību no 80 jātniekiem. Taču apriņķa muižniekiem nebija pilnu šļahtas politisko tiesību, piemēram, tie nevarēja piedalīties karalistes seima sēdēs.

Kad hercogs un Kurzemes bīskaps Magnuss 1583. gada 18. martā Piltenē mira, viņa pavalstnieki Johana fon Bēra vadībā lūdza Dānijas karali pieņemt viņus par Dānijas pavalstniekiem. Dānijas karalis tam piekrita, un bīskapijas muižnieki atteicās no Polijas pavalstniecības. Piltenes bīskapijā iebruka kardināla Georga Radzivila sūtītais poļu pulkvedis Oborskis. Karš beidzās 1585. gadā, kad Dānijas karalis Piltenes apgabalu par 30000 dālderiem ieķīlāja Prūsijas hercogam. 1655. gadā Piltenes apgabalu okupēja Zviedrija. 1656. gadā Zviedrijas karalis to ieķīlāja hercogam Jēkabam par 50 000 guldeņu (Jēkaba tiesības uz šo teritoriju apstiprināja Olivas miera līgums), un apgabals tika pievienots Kurzemes un Zemgales hercogistei. Hercogs Fridrihs Kazimirs 1685. gadā piekāpās Piltenes apgabala muižniecībai, noslēdzot ar Piltenes apgabalu ūnijas līgumu, taču 1717. gadā Žečpospoļitas karalis to atdalīja no hercogistes. 1795. gadā Piltenes apriņķis, līdz ar citām Žečpospoļitas provincēm un vasaļvalstīm austrumos, tika pievienots Krievijas impērijai, bet 1817. gadā iekļauts Kurzemes guberņā.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
  • Dibašs B. Piltenes muižniecības attieksme pret karu un Žečpospoļitas valsti 1625. gadā. Dažas pārdomas jautājumā par "pilsoniskās sabiedrības" vēsturi. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 32.-41. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu