Atšķirības starp "Pomponaci Pjetro" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Pomponaci.jpg‎|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Pomponaci.jpg‎|right|thumb|200px|]]
'''Pjetro Pomponaci''' (''Pietro Pomponazzi'', 1462.-1524.) – ārsts, teologs, domātājs.
+
'''Pjetro Pomponaci''' (lat. ''Petras Pomponatius'', it. ''Pietro Pomponazzi'', 1462.-1524.) – ārsts, teologs, domātājs.
  
Dzimis 1462. gadā Padujā, [[Patricieši|patriciešu]] ģimenē. Studēja Padujas universitātē, kuru absolvēja 1487. gadā, un kļuva par ārstu, turpinot arī lasīt lekcijas universitātē (no 1488. līdz 1509. gadam filosofijas pasniedzējs Padujā. 1519. gadā - Boloņas universitātē).
+
Dzimis 1462. gadā Mantujā (''Mantova''), [[Patricieši|patricieša]] Džovanni Nikolo Pomponaci ģimenē. Studēja Padujas universitātē (''Università degli Studi di Padova''), kuru absolvēja 1487. gadā, un kļuva par ārstu, turpinot arī lasīt lekcijas universitātē (no 1488. līdz 1509. gadam filosofijas pasniedzējs Padujā. 1519. gadā - Boloņas universitātē). Trīs reizes precējies (divkāršs atraitnis), divas meitas. Filosofijas un medicīnas profesors Ferāras universitātē.
  
Renesansei raksturīgajā antisholastiskā garā orientējās uz naturālistisku [[Aristotelis no Stagīras|Aristoteļa]] filozofijas skaidrojumu, deva jaunu traktējumu tā mācībai. Savā pamatdarbā "Par dvēseles nemirstību" (1516.), pamatojoties uz [[Sensuālisms|sensuālisma]] elementiem Aristoteļa uzskatos, izvirzīja tēzi, ka dvēsele, būdama ķermeņa formā, tomēr ir mirstīga. Postulēja, ka tikai atteikšanās no ticības šai dogmai atbilst cilvēka patiesajai dabai, jo tā darbošanās jēga meklējama nevis viņsaulē, bet šīs zemes dzīvē. Šīs [[herēze]]s dēļ grāmatu iekļāva „Nerekomendējamo grāmatu indeksā“.
+
Orientējās uz naturālistisku [[Aristotelis no Stagīras|Aristoteļa]] filozofijas skaidrojumu. Savā Boloņā publicētajā darbā "Par dvēseles nemirstību" (''De immortalite animae'', 1516.), pamatojoties uz [[Sensuālisms|sensuālisma]] elementiem Aristoteļa uzskatos, izvirzīja tēzi, ka dvēsele, būdama ķermeņa formā, tomēr ir mirstīga. Postulēja, ka tikai atteikšanās no ticības šai dogmai atbilst cilvēka patiesajai dabai, jo tā darbošanās jēga meklējama nevis viņsaulē, bet šīs zemes dzīvē. Šīs [[herēze]]s dēļ pēc varas iestāžu rīkojuma grāmatu publiski sadedzināja.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
15. rindiņa: 15. rindiņa:
  
 
* [http://www.scribd.com/doc/19525498/RENESANSES-ESTTIKA Losevs A.F. Renesanses estētika.]
 
* [http://www.scribd.com/doc/19525498/RENESANSES-ESTTIKA Losevs A.F. Renesanses estētika.]
 +
----
 +
* [http://vpn.int.ru/index.php?name=Biography&op=page&pid=795 Помпонацци (Pomponazzi) Пьетро (лат. Petras Pomponatius) (1462 - 1525)]
  
 
[[Kategorija:P]]
 
[[Kategorija:P]]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 28. oktobris, plkst. 09.12

Pjetro Pomponaci (lat. Petras Pomponatius, it. Pietro Pomponazzi, 1462.-1524.) – ārsts, teologs, domātājs.

Dzimis 1462. gadā Mantujā (Mantova), patricieša Džovanni Nikolo Pomponaci ģimenē. Studēja Padujas universitātē (Università degli Studi di Padova), kuru absolvēja 1487. gadā, un kļuva par ārstu, turpinot arī lasīt lekcijas universitātē (no 1488. līdz 1509. gadam filosofijas pasniedzējs Padujā. 1519. gadā - Boloņas universitātē). Trīs reizes precējies (divkāršs atraitnis), divas meitas. Filosofijas un medicīnas profesors Ferāras universitātē.

Orientējās uz naturālistisku Aristoteļa filozofijas skaidrojumu. Savā Boloņā publicētajā darbā "Par dvēseles nemirstību" (De immortalite animae, 1516.), pamatojoties uz sensuālisma elementiem Aristoteļa uzskatos, izvirzīja tēzi, ka dvēsele, būdama ķermeņa formā, tomēr ir mirstīga. Postulēja, ka tikai atteikšanās no ticības šai dogmai atbilst cilvēka patiesajai dabai, jo tā darbošanās jēga meklējama nevis viņsaulē, bet šīs zemes dzīvē. Šīs herēzes dēļ pēc varas iestāžu rīkojuma grāmatu publiski sadedzināja.

Literatūra par šo tēmu

  • Pomponaci. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 334. lpp.

  • Мареева Е. В. Пьетро Помпонацци: у истоков культурно-исторической методологии. // Вопросы философии. 2006, № 1. - c. 146-159.

Resursi internetā par šo tēmu