Atšķirības starp "Prātniecības biedrība" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Prātniecības biedrība''' jeb '''Prātnieku biedrība''' (kr. ''Общество любомудров'') - puslegāla filosofijas entuziastu grupa Maskavā 1823.-1825. gados, kuras dalībnieki ("prātnieki") aizrāvās ar filosofijas, estētikas un literatūras jautājumiem. Būdama savu dalībnieku intelektuālā līmeņa un uzskatu ziņā neviendabīga, grupa filosofijā orientējās uz vācu ideālismu (Šellings), skeptiski raudzījās uz franču materiālistiem un klasicisma estētiku. Risināja un propagandēja ideālistiskās dialektikas idejas natūrfilosofijā, gnozeoloģijā, estētikā un sabiedrības teorijā. Izdeva almanahu "Mnemozina" (''Мнемозина'', iznāca 4 numuri), kurā publicēja tulkojumus, savas koncepcijas kā arī daiļliteratūru (Puškins, Gribojedovs u.c.). Grupas līderis [[kņazs]] Odojevskis (''Одоевский, Владимир Фёдорович'') galvenokārt rakstīja par filosofijas un estētikas jautājumiem. Pēc [[Dekabristu dumpis|dekabristu dumpja]] grupa pārtrauca savu darbību.
+
'''Prātniecības biedrība''' jeb '''Prātnieku biedrība''' (kr. ''Общество любомудрия'') - puslegāla filosofijas entuziastu grupa Maskavā 1823.-1825. gados, kuras dalībnieki ("prātnieki") aizrāvās ar filosofijas, estētikas un literatūras jautājumiem. Būdama savu dalībnieku intelektuālā līmeņa un uzskatu ziņā neviendabīga, grupa filosofijā orientējās uz vācu ideālismu (Šellings), skeptiski raudzījās uz franču materiālistiem un klasicisma estētiku. Risināja un propagandēja ideālistiskās dialektikas idejas natūrfilosofijā, gnozeoloģijā, estētikā un sabiedrības teorijā. Izdeva almanahu "Mnemozina" (''Мнемозина'', iznāca 4 numuri), kurā publicēja tulkojumus, savas koncepcijas kā arī daiļliteratūru (Puškins, Gribojedovs u.c.). Grupas līderis [[kņazs]] Odojevskis (''Одоевский, Владимир Фёдорович'') galvenokārt rakstīja par filosofijas un estētikas jautājumiem, bija uzskatos mēreni konservatīvs. Radikālākus uzskatus pauda [[dekabrists]] V.Kihelbekers, kas almanahā atbildēja par literatūras sadaļu, kā arī literāti D.Veņevitinovs un A.Košeļevs. Grupā darbojās arī brāļi P.Kirejevskis un I.Kirejevskis, A.Homjakovs, S.Ševirjovs u.c. Pēc [[Dekabristu dumpis|dekabristu dumpja]] grupa pārtrauca savu darbību, savu arhīvu iznīcināja. Turpmākajos gados daļa šīs grupas bijušo locekļu izveidoja žurnālu "Maskavas vēstnesis" (''Московский вестник'').
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
  
 
* Prātnieki. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 336.-337. lpp.
 
* Prātnieki. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 336.-337. lpp.
 +
 +
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 +
* [http://www.hrono.ru/organ/rossiya/1823lyubo.html Общество любомудрия. // hrono.ru]
 +
* [http://writerstob.narod.ru/magazins/obshestva/obsh_lybomydriya.htm Общество любомудрия.]
  
 
[[Kategorija:Filosofija]]
 
[[Kategorija:Filosofija]]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 29. oktobris, plkst. 10.38

Prātniecības biedrība jeb Prātnieku biedrība (kr. Общество любомудрия) - puslegāla filosofijas entuziastu grupa Maskavā 1823.-1825. gados, kuras dalībnieki ("prātnieki") aizrāvās ar filosofijas, estētikas un literatūras jautājumiem. Būdama savu dalībnieku intelektuālā līmeņa un uzskatu ziņā neviendabīga, grupa filosofijā orientējās uz vācu ideālismu (Šellings), skeptiski raudzījās uz franču materiālistiem un klasicisma estētiku. Risināja un propagandēja ideālistiskās dialektikas idejas natūrfilosofijā, gnozeoloģijā, estētikā un sabiedrības teorijā. Izdeva almanahu "Mnemozina" (Мнемозина, iznāca 4 numuri), kurā publicēja tulkojumus, savas koncepcijas kā arī daiļliteratūru (Puškins, Gribojedovs u.c.). Grupas līderis kņazs Odojevskis (Одоевский, Владимир Фёдорович) galvenokārt rakstīja par filosofijas un estētikas jautājumiem, bija uzskatos mēreni konservatīvs. Radikālākus uzskatus pauda dekabrists V.Kihelbekers, kas almanahā atbildēja par literatūras sadaļu, kā arī literāti D.Veņevitinovs un A.Košeļevs. Grupā darbojās arī brāļi P.Kirejevskis un I.Kirejevskis, A.Homjakovs, S.Ševirjovs u.c. Pēc dekabristu dumpja grupa pārtrauca savu darbību, savu arhīvu iznīcināja. Turpmākajos gados daļa šīs grupas bijušo locekļu izveidoja žurnālu "Maskavas vēstnesis" (Московский вестник).

Literatūra par šo tēmu

  • Prātnieki. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 336.-337. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu