Atšķirības starp "Prūsijas Konstitūcija" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Prūsijas Konstitūcija''' (''Preußische Verfassung'') - 1850. gada 31. janvārī [[Prūsijas karaliste]]s [[Prūsijas Nacionālā sapulce|Nacionālajā sapulcē]] pieņemta [[konstitūcija]]. Likumdošanas varu īstenoja [[karalis]] un divpalātu parlaments ([[Landtāgs]]). Gan abas Landtāga palātas, gan monarhs bija apveltīti ar likumdošanas iniciatīvas un [[liberum veto]] tiesībām. Landtāga | + | '''Prūsijas Konstitūcija''' (''Preußische Verfassung'') - 1850. gada 31. janvārī [[Prūsijas karaliste]]s [[Prūsijas Nacionālā sapulce|Nacionālajā sapulcē]] pieņemta [[konstitūcija]]. Likumdošanas varu īstenoja [[karalis]] un divpalātu parlaments ([[Prūsijas karalistes Landtāgs]]). Gan abas Landtāga palātas, gan monarhs bija apveltīti ar likumdošanas iniciatīvas un [[liberum veto]] tiesībām. Landtāga augšpalātā pusi deputātu iecēla karalis, otru pusi ievēlēja (pēc 1853. gada grozījumiem visus iecēla karalis). Tiesu vara tika īstenota karaļa vārdā. Tiesnešus uz mūžu iecēla karalis. Karalim piederēja augstākā izpildvara, tas bija [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] virspavēlnieks, bija tiesīgs pieteikt karu, slēgt mieru, slēgt starptautiskus līgumus. Konstitūcija zaudēja spēku 1919. gadā, izveidojoties [[Veimāras republika]]i. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 18. marts, plkst. 08.09
Prūsijas Konstitūcija (Preußische Verfassung) - 1850. gada 31. janvārī Prūsijas karalistes Nacionālajā sapulcē pieņemta konstitūcija. Likumdošanas varu īstenoja karalis un divpalātu parlaments (Prūsijas karalistes Landtāgs). Gan abas Landtāga palātas, gan monarhs bija apveltīti ar likumdošanas iniciatīvas un liberum veto tiesībām. Landtāga augšpalātā pusi deputātu iecēla karalis, otru pusi ievēlēja (pēc 1853. gada grozījumiem visus iecēla karalis). Tiesu vara tika īstenota karaļa vārdā. Tiesnešus uz mūžu iecēla karalis. Karalim piederēja augstākā izpildvara, tas bija bruņoto spēku virspavēlnieks, bija tiesīgs pieteikt karu, slēgt mieru, slēgt starptautiskus līgumus. Konstitūcija zaudēja spēku 1919. gadā, izveidojoties Veimāras republikai.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 193.-194. lpp.
