Atšķirības starp "Prikazs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Literatūra)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Prikazs''' (kr. ''приказ'') - valsts centrālās un vietējās pārvaldes administrativā iestāde ar tiesas funkcijām [[Krievijas cariste|Krievijas caristē]] un [[Krievijas impērija]]s pastāvēšanas sākumposmā. Centrālie ''prikkazi'' tika veidoti pēc nozaru - Sūtņu, Muižu, Grāmatu iespiešanas, Pakāpju u.c. ''prikazi'', - bet vietējie pēc teritoriālā principa.  Katru prikazu vadīja tiesnesis, apveltīts ar personisku varu. Tam pakļauts bija "prikaza nams" - kanceleja ar [[Djaks|djakiem]] un darbvežiem, kas veica ''prikaza'' funkcijas. XVIII gs. sākumā ''prikazus'' pārdēvēja par [[Kolēģija|kolēģijām]] (kaut arī daži ''prikazi'' kā tādi turpināja funkcionēt gandrīz līdz gs. vidum).
+
'''Prikazs''' (kr. ''приказ'') - valsts centrālās un vietējās pārvaldes administrativā iestāde ar tiesas funkcijām kopš XV gs. beigām [[Maskavas lielkņaziste|Maskavijā]] un [[Krievijas impērija]]s pastāvēšanas sākumposmā. Pirmie ''prikazi'' avotos fiksēti kā [[Kņazs|lielkņaza]] pavēle (kr. ''приказ'') un šajā pavēlē fiskētais atbildīgais ierēdnis. Ar laiku pavēļu pildīšana kļuva par konkrētu ierēdņu pastāvīgu pienākumu, veidojot izpildes iestādes. Kā valsts iestāde ''prikazs'' pirmo reizi parādās 1512. gadā lielkņaza Vasīlija Joana dēla diplomā Vladimiras Uspenskas [[Klosteris|klosterim]].<ref>Неволин, «Образование управления в России от Иоанна III до Петра Великого» в «Журнале Министерства народного просвещения», 1844, №№ 1, 2 и 3, и в «Собрании сочинений» (т. VI)</ref> Centrālie ''prikkazi'' tika veidoti pēc nozaru - Sūtņu, Muižu, Grāmatu iespiešanas, Pakāpju u.c. ''prikazi'', - bet vietējie pēc teritoriālā principa.  Katru prikazu vadīja tiesnesis, apveltīts ar personisku varu. Tam pakļauts bija "prikaza nams" - kanceleja ar [[Djaks|djakiem]] un darbvežiem, kas veica ''prikaza'' funkcijas. XVIII gs. sākumā ''prikazus'' pārdēvēja par [[Kolēģija|kolēģijām]] (kaut arī daži ''prikazi'' kā tādi turpināja funkcionēt gandrīz līdz gs. vidum).
 +
 
 +
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 +
 
 +
{{atsauces}}
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. februāris, plkst. 10.04

Prikazs (kr. приказ) - valsts centrālās un vietējās pārvaldes administrativā iestāde ar tiesas funkcijām kopš XV gs. beigām Maskavijā un Krievijas impērijas pastāvēšanas sākumposmā. Pirmie prikazi avotos fiksēti kā lielkņaza pavēle (kr. приказ) un šajā pavēlē fiskētais atbildīgais ierēdnis. Ar laiku pavēļu pildīšana kļuva par konkrētu ierēdņu pastāvīgu pienākumu, veidojot izpildes iestādes. Kā valsts iestāde prikazs pirmo reizi parādās 1512. gadā lielkņaza Vasīlija Joana dēla diplomā Vladimiras Uspenskas klosterim.[1] Centrālie prikkazi tika veidoti pēc nozaru - Sūtņu, Muižu, Grāmatu iespiešanas, Pakāpju u.c. prikazi, - bet vietējie pēc teritoriālā principa. Katru prikazu vadīja tiesnesis, apveltīts ar personisku varu. Tam pakļauts bija "prikaza nams" - kanceleja ar djakiem un darbvežiem, kas veica prikaza funkcijas. XVIII gs. sākumā prikazus pārdēvēja par kolēģijām (kaut arī daži prikazi kā tādi turpināja funkcionēt gandrīz līdz gs. vidum).

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Неволин, «Образование управления в России от Иоанна III до Петра Великого» в «Журнале Министерства народного просвещения», 1844, №№ 1, 2 и 3, и в «Собрании сочинений» (т. VI)

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 89. lpp.
  • Michel Heller. Histoire de la Russie et de son empire. - Plon, 1997
  • Милов Л.В. Великорусский пахарь и особенности российского исторического процесса. - Москва, 1998
  • Российское законодательство X-XX веков (в 9 томах), Законодательство Древней Руси, Том I, - Москва, 1984
  • Лихачев П. Разрядные дьяки XVI в., - СПБ. 1888
  • Богоявленский С.К., Приказные судьи XVII в., - Москва/Ленинград, 1946
  • Зимин А.А., О сложении приказной системы на Руси. / Доклады и сообщения института истории АН СССР, 1954, в. 3
  • Леонтьев А.К., Образование приказной системы управления в Русском государстве. - Москва, 1961
  • Загоскин H. Столы разрядного Приказа. - Казань, 1879
  • Оглоблин H. Киевский стол разрядного Приказа. // Киевская старина, 1886, № 11
  • Попов H.A. Вопрос о П. купецких дел. // Журнал Министерства народного просвещения, 1889, № 1
  • Ардашев H.H. К вопросу о коллегиальности Приказа. // Труды VIII археологического съезда, 1890
  • Голембиовский А.А. Столы Разрядного Приказа в 1668-70 гг. // Журнал Министерства народного просвещения, 1890, № 7

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Prikazs&oldid=11027"