Atšķirības starp "Princis" versijām
m (→Firsts) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Princis''', arī '''firsts''' (no lat. ''princeps'', no sengr. ''prigkips'', ''Πρίγκηψ'' - "pirmais"; vāc. ''Prinz'', angl. un fr. ''Prince'', sp. ''Principe'', kr. ''Принц''), sieviešu dzimtē – '''princese''' (par princesēm dēvē arī prinču laulātās draudzenes) - '''1.''' [[Monarhs|monarha]] nama (dinastijas) pārstāvja, kurš neieņem troni, tituls; '''2.''' principāta ([[valsts]], piemēram, Andora, Lihtenšteina, Monako) valdnieks. | + | '''Princis''', arī '''firsts''' (no lat. ''princeps'', no sengr. ''prigkips'', ''Πρίγκηψ'' - "pirmais"; vāc. ''Prinz'', angl. un fr. ''Prince'', sp. ''Principe'', kr. ''Принц''), sieviešu dzimtē – '''princese''' (par princesēm dēvē arī prinču laulātās draudzenes) - '''1.''' [[Monarhs|monarha]] nama (dinastijas) pārstāvja, kurš neieņem troni, tituls; '''2.''' principāta ([[valsts]], piemēram, Andora, Lihtenšteina, Monako) valdnieks. Sākotnēji, senajā Romas republikā – '''pirmais no [[Senators|senatoriem]]''', kurš izsakās par [[Konsuls|konsula]] uzdoto jautājumu (''princeps senatus''). Imperators Oktaviāns ''[[augusts]]'' (63. g.p.m.ē. – 14. g.m.ē.), kāpjot tronī pieņēma šo titulu, monarhijas apstākļos formāli saglabājot republikas vīziju, tādējādi padarot to par monarha titulu, kāds tas ieviesās [[Viduslaiki|viduslaiku]] Eiropā. Dažkārt šo titulu piešķir monarhu laulātajiem draugiem, kas nav dinastijas asinsradinieki, lai uzsvērtu to „pirmais starp līdzīgiem“ statusu, tā piemēram, Lielbritānijas karalis [[Džordžs VI (Lielbritānijas karalis)|Džordžs VI]] titulēja par princi savu znotu, troņmantnieces [[Elizabete II (Lielbritānijas karaliene)|Elizabetes]] vīru Edinburgas hercogu Filipu. Eiropā ar jēdzienu „princis“ bieži apzīmē monarhu, valdnieku kā tādu, neatkarīgi no tā reālā statusa un titula (piem. [[Makiavelli Nikolo|Makiavelli]] darbs „Valdnieks“ oriģinālā ir „Il Principe“). Francijā līdz 1789. gadam un laikā no 1814. līdz 1848. gadam par ''prinčiem'' dēvēja visu augstāko [[Aristokrātija|aristokrātiju]] (sākot no [[Marķīzs|marķīza]]), līdz ar to literatūrā tā dēvēti gan Lietuvas [[Kņazs|lielkņazi]], Kurzemes [[Hercogs|hercogi]], gan Valahijas [[Gospodars|gospodari]] utt. Krievijā pieņemts šo titulu tulkot kā "князь", Polijā - "Książę". |
| − | ==== | + | ==== Firsts ==== |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | = | ||
Vācu zemēs agrajos viduslaikos augstākais [[bruņniecība]]s [[tituls]]. No monarhu dinastijā dzimušo titula '''princis''' (''Prinz'') tiek nodalīts pie karaļu dinastijas nepiederošo tituls: '''firsts''' (''Fürst'' - no senaugšvāc. ''furisto'', no lat. ''princeps'' t.i. pirmais, vadītājs). Piemēram, Monako principāta (''Principauté de Monaco'') valdnieks ir ''princis'', bet Lihtenšteinas (''Fürstentum Liechtenstein'') monarhs ir ''firsts''. | Vācu zemēs agrajos viduslaikos augstākais [[bruņniecība]]s [[tituls]]. No monarhu dinastijā dzimušo titula '''princis''' (''Prinz'') tiek nodalīts pie karaļu dinastijas nepiederošo tituls: '''firsts''' (''Fürst'' - no senaugšvāc. ''furisto'', no lat. ''princeps'' t.i. pirmais, vadītājs). Piemēram, Monako principāta (''Principauté de Monaco'') valdnieks ir ''princis'', bet Lihtenšteinas (''Fürstentum Liechtenstein'') monarhs ir ''firsts''. | ||
| − | + | * '''Kūrfirsts''' (vāc. ''Kurfürst'' – vēlējošs firsts, - pārnesums no lat. ''princeps elector imperii''; angl. ''Prince-elector'') – t.i. firsts, kuram tiesības vēlēt Vācu nācijas sv. Romas impērijas [[Imperators|imperatoru]] (saskaņā ar 1356. gada "Zelta bullu", kūrfirsta statuss bija septiņiem impērijas firstiem: Maincas [[Bīskaps|arhibīskapam]], Triras arhibīskapam, Ķelnes arhibīskapam, Čehijas [[Karalis|karalim]], Reinas [[Grāfs|pfalcgrāfam]], Vitenbergas-Saksijas [[Hercogs|hercogam]], Brandenburgas [[Grāfs|markgrāfam]]). | |
| − | |||
| − | |||
| − | '''Kūrfirsts''' (vāc. ''Kurfürst'' – vēlējošs firsts, - pārnesums no lat. ''princeps elector imperii''; angl. ''Prince-elector'') – t.i. firsts, kuram tiesības vēlēt Vācu nācijas sv. Romas impērijas [[Imperators|imperatoru]] (saskaņā ar 1356. gada "Zelta bullu", kūrfirsta statuss bija septiņiem impērijas firstiem: Maincas [[Bīskaps|arhibīskapam]], Triras arhibīskapam, Ķelnes arhibīskapam, Čehijas [[Karalis|karalim]], Reinas [[Grāfs|pfalcgrāfam]], Vitenbergas-Saksijas [[Hercogs|hercogam]], Brandenburgas [[Grāfs|markgrāfam]]). | ||
| − | |||
* '''Lielfirsts''' (''Großfürst'') | * '''Lielfirsts''' (''Großfürst'') | ||
* Fürstprimas | * Fürstprimas | ||
| 32. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
* [http://www.experiencefestival.com/a/Frst__Other_uses_in_German/id/5035795 Fürst - Other uses in German] | * [http://www.experiencefestival.com/a/Frst__Other_uses_in_German/id/5035795 Fürst - Other uses in German] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 1. decembris, plkst. 10.43
Princis, arī firsts (no lat. princeps, no sengr. prigkips, Πρίγκηψ - "pirmais"; vāc. Prinz, angl. un fr. Prince, sp. Principe, kr. Принц), sieviešu dzimtē – princese (par princesēm dēvē arī prinču laulātās draudzenes) - 1. monarha nama (dinastijas) pārstāvja, kurš neieņem troni, tituls; 2. principāta (valsts, piemēram, Andora, Lihtenšteina, Monako) valdnieks. Sākotnēji, senajā Romas republikā – pirmais no senatoriem, kurš izsakās par konsula uzdoto jautājumu (princeps senatus). Imperators Oktaviāns augusts (63. g.p.m.ē. – 14. g.m.ē.), kāpjot tronī pieņēma šo titulu, monarhijas apstākļos formāli saglabājot republikas vīziju, tādējādi padarot to par monarha titulu, kāds tas ieviesās viduslaiku Eiropā. Dažkārt šo titulu piešķir monarhu laulātajiem draugiem, kas nav dinastijas asinsradinieki, lai uzsvērtu to „pirmais starp līdzīgiem“ statusu, tā piemēram, Lielbritānijas karalis Džordžs VI titulēja par princi savu znotu, troņmantnieces Elizabetes vīru Edinburgas hercogu Filipu. Eiropā ar jēdzienu „princis“ bieži apzīmē monarhu, valdnieku kā tādu, neatkarīgi no tā reālā statusa un titula (piem. Makiavelli darbs „Valdnieks“ oriģinālā ir „Il Principe“). Francijā līdz 1789. gadam un laikā no 1814. līdz 1848. gadam par prinčiem dēvēja visu augstāko aristokrātiju (sākot no marķīza), līdz ar to literatūrā tā dēvēti gan Lietuvas lielkņazi, Kurzemes hercogi, gan Valahijas gospodari utt. Krievijā pieņemts šo titulu tulkot kā "князь", Polijā - "Książę".
Firsts
Vācu zemēs agrajos viduslaikos augstākais bruņniecības tituls. No monarhu dinastijā dzimušo titula princis (Prinz) tiek nodalīts pie karaļu dinastijas nepiederošo tituls: firsts (Fürst - no senaugšvāc. furisto, no lat. princeps t.i. pirmais, vadītājs). Piemēram, Monako principāta (Principauté de Monaco) valdnieks ir princis, bet Lihtenšteinas (Fürstentum Liechtenstein) monarhs ir firsts.
- Kūrfirsts (vāc. Kurfürst – vēlējošs firsts, - pārnesums no lat. princeps elector imperii; angl. Prince-elector) – t.i. firsts, kuram tiesības vēlēt Vācu nācijas sv. Romas impērijas imperatoru (saskaņā ar 1356. gada "Zelta bullu", kūrfirsta statuss bija septiņiem impērijas firstiem: Maincas arhibīskapam, Triras arhibīskapam, Ķelnes arhibīskapam, Čehijas karalim, Reinas pfalcgrāfam, Vitenbergas-Saksijas hercogam, Brandenburgas markgrāfam).
- Lielfirsts (Großfürst)
- Fürstprimas
- Reichsfürst
- Baznīcas firsts (Kirchenfürst)
- Landesfürst
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 14., 17. lpp.
