Atšķirības starp "Pristavs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pristavs''' (kr. ''пристав'', vc. ''Fleckenvorsteher'') - uzraudzības un tiesas dienesta senkrievu kņazistēs un [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] (vēlāk vēlāk [[policija]]s un tiesu darbinieks [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]) no XV gs. līdz 1917. gadam. Pirmo reizi pieminēts [[Novgorodas republika|Novgorodas pilsētrepublikā]] (1136.-1478.) kā tiesu un pilicejisko funkciju amatpersona ar visai plašām pilnvarām. Līdz XVIII gs. uzraudzības dienesta amatpersona, kas pildīja kārtības un likumības uzrauga funkcijas, izsauca (nogādāja) personas uz [[Lielkņazs|lielkņaza]] vai [[Cars|cara]] tiesu. No 1782. gada - policijas dienesta amatpersona pilsētās, bet no 1837. gada arī ārpus pilsētām (''становой пристав''), kuru amatā apstiprināja [[gubernators no vietējās [[muižniecība]]s izvirzītiem kandidātiem. Pildīja [[zemes tiesa]]s [[Izpravņiks|izpravņika]] rīkojumus (no 1862. gada - apriņķa policijas pārvaldei). Policijas ''pristava'' kompetencē bija policijas vara noteiktā pilsētas vai [[Apriņķis|apriņķa]] teritorijas iecirknī (kopš 1878. gada tā pakļautībā bija vairāki policijas [[Urjadņiks|urjadņiki]]). Tiesu ''pristava'' (''судебный пристав'') uzdevumos ietilpa pušu aicināšana (nogādāšana) uz tiesu, pavēstu izsūtīšana un spriedumu izpildīšana. | + | '''Pristavs''' (kr. ''пристав'', vc. ''Fleckenvorsteher'') - uzraudzības un tiesas dienesta senkrievu kņazistēs un [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] (vēlāk vēlāk [[policija]]s un tiesu darbinieks [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]) no XV gs. līdz 1917. gadam. Pirmo reizi pieminēts [[Novgorodas republika|Novgorodas pilsētrepublikā]] (1136.-1478.) kā tiesu un pilicejisko funkciju amatpersona ar visai plašām pilnvarām. Līdz XVIII gs. uzraudzības dienesta amatpersona, kas pildīja kārtības un likumības uzrauga funkcijas, izsauca (nogādāja) personas uz [[Lielkņazs|lielkņaza]] vai [[Cars|cara]] tiesu. No 1782. gada - policijas dienesta amatpersona pilsētās, bet no 1837. gada arī ārpus pilsētām (''становой пристав''), kuru amatā apstiprināja [[gubernators]] no vietējās [[muižniecība]]s izvirzītiem kandidātiem. Pildīja [[zemes tiesa]]s [[Izpravņiks|izpravņika]] rīkojumus (no 1862. gada - apriņķa policijas pārvaldei). Policijas ''pristava'' kompetencē bija policijas vara noteiktā pilsētas vai [[Apriņķis|apriņķa]] teritorijas iecirknī (kopš 1878. gada tā pakļautībā bija vairāki policijas [[Urjadņiks|urjadņiki]]). Tiesu ''pristava'' (''судебный пристав'') uzdevumos ietilpa pušu aicināšana (nogādāšana) uz tiesu, pavēstu izsūtīšana un spriedumu izpildīšana. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. septembris, plkst. 16.44
Pristavs (kr. пристав, vc. Fleckenvorsteher) - uzraudzības un tiesas dienesta senkrievu kņazistēs un Maskavas caristē (vēlāk vēlāk policijas un tiesu darbinieks Krievijas impērijā) no XV gs. līdz 1917. gadam. Pirmo reizi pieminēts Novgorodas pilsētrepublikā (1136.-1478.) kā tiesu un pilicejisko funkciju amatpersona ar visai plašām pilnvarām. Līdz XVIII gs. uzraudzības dienesta amatpersona, kas pildīja kārtības un likumības uzrauga funkcijas, izsauca (nogādāja) personas uz lielkņaza vai cara tiesu. No 1782. gada - policijas dienesta amatpersona pilsētās, bet no 1837. gada arī ārpus pilsētām (становой пристав), kuru amatā apstiprināja gubernators no vietējās muižniecības izvirzītiem kandidātiem. Pildīja zemes tiesas izpravņika rīkojumus (no 1862. gada - apriņķa policijas pārvaldei). Policijas pristava kompetencē bija policijas vara noteiktā pilsētas vai apriņķa teritorijas iecirknī (kopš 1878. gada tā pakļautībā bija vairāki policijas urjadņiki). Tiesu pristava (судебный пристав) uzdevumos ietilpa pušu aicināšana (nogādāšana) uz tiesu, pavēstu izsūtīšana un spriedumu izpildīšana.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 114. lpp.
