Pristavs

Pristavs (nkr. пристав) - uzraudzības dienesta, vēlāk policijas un tiesu darbinieks Maskavas caristē (vēlāk Krievijas impērijā no XV gs. līdz 1917. gadam. Līdz XVIII gs. uzraudzības dienesta amatpersona, kas pildīja kārtības un likumības uzrauga funkcijas, izsauca (nogādāja) personas uz lielkņaza vai cara tiesu. No 1782. gada - policijas dienesta amatpersona pilsētās, bet no 1837. gada arī ārpus pilsētām (становой пристав). Policijas pristava kompetencē bija policijas vara noteiktā pilsētas vai apriņķa teritorijas iecirknī. Tiesu pristava (судебный пристав) uzdevumos ietilpa pušu aicināšana (nogādāšana) uz tiesu, pavēstu izsūtīšana un spriedumu izpildīšana.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 114. lpp.