Atšķirības starp "Proheirs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Prohirons''' jeb '''Prohirona tiesības''' (gr. ''Πρόχειρος | + | '''Prohirons''' jeb '''Prohirona tiesības''' (gr. ''Ό Πρόχειρος Νόμος, Prócheiros Nómos'' - "rokasgrāmata", lat. ''Legum Procheiron, Ius Graecoromanum'') - [[Bizantija]]s tiesu sistēmā saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta laikā no 870. līdz 879. gadam, pēc imperatora Basileja I Maķedonieša (''Βασίλειος Α΄ο Μακεδών'', 867.-886.) rīkojuma pārtulkojot grieķu valodā izvilkumus no [[Justiniāna kodifikācija]]s. Tika izmantots gan civillietās un krimināllietās, kā arī Baznīcas jurisprudencē. [[Kijevas krievzeme|Kijevas lielkņazistē]] Vladimira I laikā "Prohirons" tika pārtulkots un kā "Pilsētu likums" (''Градский закон'') praktiski bez izmaiņām izmantots tiesvedībā.<ref>[http://www.allpravo.ru/library/doc101p0/instrum2363/item2365.html проф. Загоскин Н.П. Очерк истории смертной казни в России.]</ref> |
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
| 35. rindiņa: | 35. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* [http://lawtoday.ru/razdel/biblo/iqipzs/001/DOC_168.php Общая характеристика и источники права Византии в IV-VII вв.] | * [http://lawtoday.ru/razdel/biblo/iqipzs/001/DOC_168.php Общая характеристика и источники права Византии в IV-VII вв.] | ||
| + | * [http://a-nomalia.narod.ru/bek3/192.htm Кормчая книга (и Прохирон Василия Македонянина) - Из Энциклопедии Брокгауза и Ефрона] | ||
| + | * [http://www.pravoslavie.ru/sm/30934.htm «Прохирон» Василия Македонянина // Иеродиакон Никон (Горохов). Римская империя и монашество] | ||
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | [[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 16. decembris, plkst. 21.53
Prohirons jeb Prohirona tiesības (gr. Ό Πρόχειρος Νόμος, Prócheiros Nómos - "rokasgrāmata", lat. Legum Procheiron, Ius Graecoromanum) - Bizantijas tiesu sistēmā saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta laikā no 870. līdz 879. gadam, pēc imperatora Basileja I Maķedonieša (Βασίλειος Α΄ο Μακεδών, 867.-886.) rīkojuma pārtulkojot grieķu valodā izvilkumus no Justiniāna kodifikācijas. Tika izmantots gan civillietās un krimināllietās, kā arī Baznīcas jurisprudencē. Kijevas lielkņazistē Vladimira I laikā "Prohirons" tika pārtulkots un kā "Pilsētu likums" (Градский закон) praktiski bez izmaiņām izmantots tiesvedībā.[1]
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 166. lpp.
- Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. - Zvaigzne: Rīga, 1977.
- Freshfield, E. H., A Manual of Eastern Roman Law. - Cambridge University Press: Cambridge, 1928
- Tellegen-Couperus O. A Short History of Roman Law. - Routledge: New York, 1993, pp. 138–141.
- Procheiron. / Zachariä von Lingenthal, Hrsg. - Heidelberg, 1837
- Marie Theres Fögen. Römische Rechtsgeschichten. Über Ursprung und Evolution eines sozialen Systems. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2002
- Медведев И. П. Развитие правовой науки. // Культура Византии. Т.2. - Москва, 1989
- Милов Л.В. Исследования по истории памятников средневекового права : сборник статей. // Под ред. Б. Н. Флори, А. А. Горского. - РОССПЭН: Москва, 2009, - 332 с. ISBN 978-5-8243-1105-1
Resursi internetā par šo tēmu
- Reign of Basil I Macedonian
- Merlino M. The post-Byzantine legal tradition: in theory and in practice (.pdf)
- Byzantine legislation from the death of Justinian (565) to 1453
- Bibliography of Byzantine Law
- A manual of later Roman law, the Ecloga ad Procheiron mutata
- Procheiron // Academic dictionaries and encyclopedias
- Procheiron // Pierer's Universal-Lexikon
- Begriffe und Einteilungen des römischen Rechts.
- Mathias Bernath. Historische Bücherkunde Südosteuropa.
