Atšķirības starp "Proheirs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Prohirons''' jeb '''Prohirona tiesības''' (gr. ''Πρόχειρος'' - "Rokasgrāmata" jeb ''Ό Πρόχειρος Νόμος, Prócheiros Nómos'' - "Rokasgrāmata likumiem"; lat. ''Legum Procheiron'' - "Likumu rokasgrāmata") - [[Bizantija]]s [[likumu revīzijas]] rezultātā tapusi saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta laikā no 870. līdz 879. gadam, pēc imperatora Basilija I Maķedonieša (''Βασίλειος Α΄ο Μακεδών'', 867.-886.) rīkojuma revidējot [[Justiniāna kodifikācija|Jusitiniāna kodifikāciju]], izņemot novecojušo un praksei vairs neatbilstošo, pārējo atstājot kā esošās likumdošanas korekcijas pamatu ar nosaukumu "Likumu revīzija" (''Ανακάθαρσις των νόμων''). Tika pārtulkoti grieķu valodā izvilkumi no "Justiniāna kodifikācijas", lai, kā teikts ievadā, bija aizvietot "nešķīsto ikonu apkarotāju likumus", t.i. [[Ekloga|Eklogu]] (taču daudzviet vārds vārdā atkārtoja "Eklogas" tekstu, jo tā tomēr visoptimālāk atbilda tā laika prasībām).<ref>Ne vēlāk kā XI gs. "Prohirons" tika pārtulkots senslāvu valodā un kā "Pilsētu likums" (''Νόμος πολιτικός, Градский закон'') praktiski bez izmaiņām izmantots tiesvedībā.- [http://www.allpravo.ru/library/doc101p0/instrum2363/item2365.html проф. Загоскин Н.П. Очерк истории смертной казни в России.]</ref> Pēc laika "Prohironu" revidēja, izveidojot "[[Epanagoga|Epanagogu]]".
+
'''Proheirs''' jeb '''Proheira tiesības''' (gr. ''Πρόχειρος'' - "Rokasgrāmata" jeb ''Ό Πρόχειρος Νόμος, Prócheiros Nómos'' - "Rokasgrāmata likumiem"; lat. ''Legum Procheiron'' - "Likumu rokasgrāmata") - [[Bizantija]]s [[likumu revīzijas]] rezultātā tapusi saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta laikā no 870. līdz 879. gadam, pēc imperatora Basilija I Maķedonieša (''Βασίλειος Α΄ ὁ Μακεδών'', 867.-886.) rīkojuma revidējot [[Justiniāna kodifikācija|Jusitiniāna kodifikāciju]], izņemot novecojušo un praksei vairs neatbilstošo, pārējo atstājot kā esošās likumdošanas korekcijas pamatu ar nosaukumu "Likumu revīzija" (''Ἀνακάθαρσις τῶν νόμων''). Tika grieķu valodā pārtulkoti izvilkumi no "Justiniāna kodifikācijas", lai, kā teikts ievadā, aizvietotu "nešķīsto ikonu apkarotāju likumus", t.i., [[Ekloga|Eklogu]] (taču daudzviet vārds vārdā atkārtoja "Eklogas" tekstu, jo tā tomēr optimāli atbilda tā laika prasībām).<ref>Ne vēlāk kā XI gs. "Proheirs" tika pārtulkots senslāvu valodā un kā "Pilsētu likums" (''Νόμος πολιτικός, Градский закон'') praktiski bez izmaiņām izmantots tiesvedībā.- [http://www.allpravo.ru/library/doc101p0/instrum2363/item2365.html проф. Загоскин Н.П. Очерк истории смертной казни в России.]</ref> Pēc laika "Proheiru" revidēja, izveidojot "[[Epanagoga|Epanagogu]]".
  
 
==== Atsauces un piezīmes ====
 
==== Atsauces un piezīmes ====

Versija, kas saglabāta 2010. gada 18. decembris, plkst. 17.47

Proheirs jeb Proheira tiesības (gr. Πρόχειρος - "Rokasgrāmata" jeb Ό Πρόχειρος Νόμος, Prócheiros Nómos - "Rokasgrāmata likumiem"; lat. Legum Procheiron - "Likumu rokasgrāmata") - Bizantijas likumu revīzijas rezultātā tapusi saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta laikā no 870. līdz 879. gadam, pēc imperatora Basilija I Maķedonieša (Βασίλειος Α΄ ὁ Μακεδών, 867.-886.) rīkojuma revidējot Jusitiniāna kodifikāciju, izņemot novecojušo un praksei vairs neatbilstošo, pārējo atstājot kā esošās likumdošanas korekcijas pamatu ar nosaukumu "Likumu revīzija" (Ἀνακάθαρσις τῶν νόμων). Tika grieķu valodā pārtulkoti izvilkumi no "Justiniāna kodifikācijas", lai, kā teikts ievadā, aizvietotu "nešķīsto ikonu apkarotāju likumus", t.i., Eklogu (taču daudzviet vārds vārdā atkārtoja "Eklogas" tekstu, jo tā tomēr optimāli atbilda tā laika prasībām).[1] Pēc laika "Proheiru" revidēja, izveidojot "Epanagogu".

Atsauces un piezīmes

  1. Ne vēlāk kā XI gs. "Proheirs" tika pārtulkots senslāvu valodā un kā "Pilsētu likums" (Νόμος πολιτικός, Градский закон) praktiski bez izmaiņām izmantots tiesvedībā.- проф. Загоскин Н.П. Очерк истории смертной казни в России.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 166. lpp.
  • Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. - Zvaigzne: Rīga, 1977.

  • Freshfield, E. H., A Manual of Eastern Roman Law. - Cambridge University Press: Cambridge, 1928
  • Tellegen-Couperus O. A Short History of Roman Law. - Routledge: New York, 1993, pp. 138–141.

  • Procheiron. / Zachariä von Lingenthal, Hrsg. - Heidelberg, 1837
  • Marie Theres Fögen. Römische Rechtsgeschichten. Über Ursprung und Evolution eines sozialen Systems. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2002

  • Медведев И. П. Развитие правовой науки. // Культура Византии. Т.2. - Москва, 1989
  • Милов Л.В. Исследования по истории памятников средневекового права : сборник статей. // Под ред. Б. Н. Флори, А. А. Горского. - РОССПЭН: Москва, 2009, - 332 с. ISBN 978-5-8243-1105-1

Resursi internetā par šo tēmu