Prokls no Konstantinopoles
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 29. oktobris, plkst. 12.13, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (jauns šķirklis)
Prokls no Konstantinopoles (410.-485.) – filosofs, neoplatoniķu Atēnu skolas vadītājs, antīkās filosofijas sistematizētājs un helēnisma sholasts.
Dzimis 410. gadā Konstantinopolē. Miris 485. gadā Atēnās.
Izstrādāja dialektisko triaditātes koncepciju. Balstīdamies uz Platona domu, ka dievišķais atklājas daudzajā un daudzais tiecas pēc vienības, Prokls visa pastāvošā attīstībā atzina 3 pakāpes: atrašanos noteiktā stāvoklī, tiekšanos uz priekšu (attīstību) un tiekšanos atpakaļ (stabilitāti). Attīstība, pēc viņa domām, noris nevis dalīšanās vai pārveidošanās ceļā, bet gan spēku pārpilnības dēļ, vienam radot otru un pašam nemainoties. Galvenie darbi ir: "Teoloģiskais pirmpamats", "Par Platona teoloģiju".
Literatūra par šo tēmu
- Prokls. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 334. lpp.
