Atšķirības starp "Protagors no Abdērām" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Protagors no Abdērām''' (483-410. g. p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|antīkais filosofs]], [[Sofisms|sofists]].
 
'''Protagors no Abdērām''' (483-410. g. p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|antīkais filosofs]], [[Sofisms|sofists]].
  
Dzimis Abdērās, Trāķijā. Aizrāvies ar [[Eristika|eiristiku]] un jau gana jaunos gados kļuvis par sava laika ievērojamāko sofistu, kas ļāva viņam par studentu apmācīšanu iekasēt savam laikam milzīgu maksu. Kādu laiku dzīvojis Sirakūzās, kādu laiku - [[Senās Atēnas|Atēnās]], daudz ceļojis pa [[Senā Grieķija|Helladas]] [[Polisa|polisām]]. 444. g.p.m.ē. uzrakstīja Fūriju (Atēnu kolonija) konstitūciju. Kļuva par tuvu [[Perikls|Perikla]] līdzgaitnieku. 441. gadā par apgalvojumu "Par dieviem mēs nevaram zināt ne to, vai tie ir, vai to nav, jo to noskaidrot kavē gan tēmas neskaidrība, gan cilvēka mūža īsusms" apsūdzēts bezdievībā un pakļauts [[Ostrakisms|ostrakismam]]. Gāja bojā kuģa katastrofā, ceļā uz Sicīliju.
+
Dzimis Abdērās, Trāķijā. Aizrāvies ar [[Eristika|eiristiku]] un jau gana jaunos gados kļuvis par sava laika ievērojamāko sofistu, kas ļāva viņam par studentu apmācīšanu iekasēt savam laikam milzīgu maksu. Kādu laiku dzīvojis Sirakūzās, kādu laiku - [[Senās Atēnas|Atēnās]], daudz ceļojis pa [[Senā Grieķija|Helladas]] [[Polisa|polisām]], mācot būt labiem pilsoņiem. Kļuva par tuvu [[Perikls|Perikla]] līdzgaitnieku. 444. g.p.m.ē. uzrakstīja Fūriju (Atēnu kolonija Dienviditālijā) konstitūciju. 441. gadā par apgalvojumu "Par dieviem mēs nevaram zināt ne to, vai tie ir, vai to nav, jo to noskaidrot kavē gan tēmas neskaidrība, gan cilvēka mūža īsusms" apsūdzēts bezdievībā un pakļauts [[Ostrakisms|ostrakismam]], bet rakstītie darbi tika sadedzināti. Gāja bojā kuģa katastrofā, ceļā uz Sicīliju.
  
Viņa mācība visbiežāk tiek interpretēta kā [[skepticisms]], pamatojot to ar tādām Protagora tēzēm kā: cilvēks ir visu lietu mērs – esošo tādā ziņā, kā tās ir, un neesošo, kā tās nav; pasaulē viss ir mainīgs, arī cilvēkā; nekas nepastāv pats par sevi, bet tikai attiecībā pret kaut ko citu; viss mainoties kādreiz pāriet savā pretstatā, tāpēc par katru lietu iespējami pilnīgi pretēji apgalvojumi; viss ir vienlīdz patiess.
+
Uzskatos balstījās uz [[Parmenids no Elejas|Parmenida]] un [[Hērakleits no Efesas|Hērakleita]] mācībām. Viņa paša mācība visbiežāk tiek interpretēta kā [[skepticisms]], pamatojot to ar tādām Protagora tēzēm kā: cilvēks ir visu lietu mērs – esošo tādā ziņā, kā tās ir, un neesošo, kā tās nav; pasaulē viss ir mainīgs, arī cilvēkā; nekas nepastāv pats par sevi, bet tikai attiecībā pret kaut ko citu; viss mainoties kādreiz pāriet savā pretstatā, tāpēc par katru lietu iespējami pilnīgi pretēji apgalvojumi; viss ir vienlīdz patiess.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. novembris, plkst. 13.47

Protagors no Abdērām (483-410. g. p.m.ē.) - antīkais filosofs, sofists.

Dzimis Abdērās, Trāķijā. Aizrāvies ar eiristiku un jau gana jaunos gados kļuvis par sava laika ievērojamāko sofistu, kas ļāva viņam par studentu apmācīšanu iekasēt savam laikam milzīgu maksu. Kādu laiku dzīvojis Sirakūzās, kādu laiku - Atēnās, daudz ceļojis pa Helladas polisām, mācot būt labiem pilsoņiem. Kļuva par tuvu Perikla līdzgaitnieku. 444. g.p.m.ē. uzrakstīja Fūriju (Atēnu kolonija Dienviditālijā) konstitūciju. 441. gadā par apgalvojumu "Par dieviem mēs nevaram zināt ne to, vai tie ir, vai to nav, jo to noskaidrot kavē gan tēmas neskaidrība, gan cilvēka mūža īsusms" apsūdzēts bezdievībā un pakļauts ostrakismam, bet rakstītie darbi tika sadedzināti. Gāja bojā kuģa katastrofā, ceļā uz Sicīliju.

Uzskatos balstījās uz Parmenida un Hērakleita mācībām. Viņa paša mācība visbiežāk tiek interpretēta kā skepticisms, pamatojot to ar tādām Protagora tēzēm kā: cilvēks ir visu lietu mērs – esošo tādā ziņā, kā tās ir, un neesošo, kā tās nav; pasaulē viss ir mainīgs, arī cilvēkā; nekas nepastāv pats par sevi, bet tikai attiecībā pret kaut ko citu; viss mainoties kādreiz pāriet savā pretstatā, tāpēc par katru lietu iespējami pilnīgi pretēji apgalvojumi; viss ir vienlīdz patiess.

Literatūra par šo tēmu

  • Protagorss. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 345. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu