Atšķirības starp "Protagors no Abdērām" versijām
m |
|||
| (8 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Protagors no Abdērām''' (483 | + | '''Protagors no Abdērām''' (''Πρωταγόρας ὁ Ἀβδηρίτης, Prōtagoras ho Abdēritēs'', 483.–410. g. p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|antīkais filosofs]], [[Sofisms|sofists]]. |
| − | Dzimis Abdērās, Trāķijā. | + | Dzimis Abdērās, Trāķijā. Bijis malkas nesējs, kuru [[Dēmokrits no Abdērām|Dēmokrits]] pieņēmis par skolnieku, redzot, cik viņš racionāli krauj malkas saišķus. Guvis izglītību, Protagors aizrāvies ar [[Eristika|eiristiku]] un jau gana jaunos gados kļuvis par sava laika ievērojamāko sofistu, kas ļāva viņam par studentu apmācīšanu iekasēt savam laikam milzīgu maksu. Kādu laiku dzīvojis Sirakūzās, kādu laiku - [[Senās Atēnas|Atēnās]], daudz ceļojis pa [[Senā Grieķija|Helladas]] [[Polisa|polisām]], mācot būt labiem pilsoņiem. Kļuva par tuvu [[Perikls|Perikla]] līdzgaitnieku. 444. g. p.m.ē. uzrakstīja Fūriju (Atēnu kolonija Dienviditālijā) konstitūciju. 441. gadā par apgalvojumu "Par dieviem mēs nevaram zināt, vai tie ir vai to nav, jo to noskaidrot kavē gan tēmas neskaidrība, gan cilvēka mūža īsums" apsūdzēts bezdievībā un pakļauts [[Ostrakisms|ostrakismam]], bet viņa darbs "Par dieviem" (''Peri theōn'') tika sadedzināts. Gāja bojā kuģa katastrofā ceļā uz Sicīliju. |
| − | Uzskatos balstījās uz [[Parmenids no Elejas|Parmenida]] un [[Hērakleits no Efesas|Hērakleita]] mācībām. Viņa paša mācība visbiežāk tiek interpretēta kā [[skepticisms]], pamatojot to ar tādām Protagora tēzēm kā: cilvēks ir visu lietu mērs – esošo tādā ziņā, kā tās ir, un neesošo, kā tās nav; pasaulē viss ir mainīgs, arī cilvēkā; nekas nepastāv pats par sevi, bet tikai attiecībā pret kaut ko citu; viss mainoties kādreiz pāriet savā pretstatā, tāpēc par katru lietu iespējami pilnīgi pretēji apgalvojumi; viss ir vienlīdz patiess. | + | Protagora darbi nav saglabājušies, taču līdz mūsu dienām nonākuši citāti no "Oponenta runas" (''Alētheia ē Kataballontes''), "Iebildumi" (''Antilogiai''), "Dubultrunas" (''Dissoi logoi''), "Par dieviem" (''Peri theōn''), "Par esamību" (''Peri tū ontos''). Uzskatos balstījās uz [[Parmenids no Elejas|Parmenida]] un [[Hērakleits no Efesas|Hērakleita]] mācībām un [[Sensualisms|sensualismu]]. Viņa paša mācība visbiežāk tiek interpretēta kā [[skepticisms]], pamatojot to ar tādām Protagora tēzēm kā: cilvēks ir visu lietu mērs – esošo tādā ziņā, kā tās ir, un neesošo, kā tās nav; pasaulē viss ir mainīgs, arī cilvēkā; nekas nepastāv pats par sevi, bet tikai attiecībā pret kaut ko citu; viss mainoties kādreiz pāriet savā pretstatā, tāpēc par katru lietu iespējami pilnīgi pretēji apgalvojumi; viss ir vienlīdz patiess. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| − | * Protagorss. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., | + | * Protagorss. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 346. lpp. |
| + | ---- | ||
| + | * Guthrie W.K.C., The Sophists. - Cambridge University Press: New York, 1977. ISBN 0521096669 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Wolfgang Deppert: Relativität und Sicherheit. // Gibt es sicheres Wissen? / Michael Rahnfeld (Hrsg.) - Leipziger Universitätsverlag: Leipzig, 2006, S. 90-188. ISBN 3-86583-128-1 | ||
| + | * Lange Friedrich Albert. Geschichte des Materialismus und Kritik seiner Bedeutung in der Gegenwart. - Frankfurt am Main, 1974 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.iep.utm.edu/protagor/ Protagoras (fl. 5th C. BCE) // Internet Encyclopedia of Philosophy] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=Woe%3D118596772&method=simpleSearch Literatur von und über Protagoras im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek] | ||
| + | * [http://www.opera-platonis.de/Protagoras.html Der Protagoras - Dialog Platons] | ||
| + | * [http://www.gottwein.de/Grie/vorsokr/VSProt01.php Protagoras als Repräsentant der Sophistik.] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.philosophy.ru/library/plato/prot.html Платон. Протагор.] | ||
[[Kategorija:P]] | [[Kategorija:P]] | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 21. novembris, plkst. 22.48
Protagors no Abdērām (Πρωταγόρας ὁ Ἀβδηρίτης, Prōtagoras ho Abdēritēs, 483.–410. g. p.m.ē.) - antīkais filosofs, sofists.
Dzimis Abdērās, Trāķijā. Bijis malkas nesējs, kuru Dēmokrits pieņēmis par skolnieku, redzot, cik viņš racionāli krauj malkas saišķus. Guvis izglītību, Protagors aizrāvies ar eiristiku un jau gana jaunos gados kļuvis par sava laika ievērojamāko sofistu, kas ļāva viņam par studentu apmācīšanu iekasēt savam laikam milzīgu maksu. Kādu laiku dzīvojis Sirakūzās, kādu laiku - Atēnās, daudz ceļojis pa Helladas polisām, mācot būt labiem pilsoņiem. Kļuva par tuvu Perikla līdzgaitnieku. 444. g. p.m.ē. uzrakstīja Fūriju (Atēnu kolonija Dienviditālijā) konstitūciju. 441. gadā par apgalvojumu "Par dieviem mēs nevaram zināt, vai tie ir vai to nav, jo to noskaidrot kavē gan tēmas neskaidrība, gan cilvēka mūža īsums" apsūdzēts bezdievībā un pakļauts ostrakismam, bet viņa darbs "Par dieviem" (Peri theōn) tika sadedzināts. Gāja bojā kuģa katastrofā ceļā uz Sicīliju.
Protagora darbi nav saglabājušies, taču līdz mūsu dienām nonākuši citāti no "Oponenta runas" (Alētheia ē Kataballontes), "Iebildumi" (Antilogiai), "Dubultrunas" (Dissoi logoi), "Par dieviem" (Peri theōn), "Par esamību" (Peri tū ontos). Uzskatos balstījās uz Parmenida un Hērakleita mācībām un sensualismu. Viņa paša mācība visbiežāk tiek interpretēta kā skepticisms, pamatojot to ar tādām Protagora tēzēm kā: cilvēks ir visu lietu mērs – esošo tādā ziņā, kā tās ir, un neesošo, kā tās nav; pasaulē viss ir mainīgs, arī cilvēkā; nekas nepastāv pats par sevi, bet tikai attiecībā pret kaut ko citu; viss mainoties kādreiz pāriet savā pretstatā, tāpēc par katru lietu iespējami pilnīgi pretēji apgalvojumi; viss ir vienlīdz patiess.
Literatūra par šo tēmu
- Protagorss. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 346. lpp.
- Guthrie W.K.C., The Sophists. - Cambridge University Press: New York, 1977. ISBN 0521096669
- Wolfgang Deppert: Relativität und Sicherheit. // Gibt es sicheres Wissen? / Michael Rahnfeld (Hrsg.) - Leipziger Universitätsverlag: Leipzig, 2006, S. 90-188. ISBN 3-86583-128-1
- Lange Friedrich Albert. Geschichte des Materialismus und Kritik seiner Bedeutung in der Gegenwart. - Frankfurt am Main, 1974
Resursi internetā par šo tēmu
- Literatur von und über Protagoras im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
- Der Protagoras - Dialog Platons
- Protagoras als Repräsentant der Sophistik.
