Protagors no Abdērām

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 21. novembris, plkst. 21.48, kādu to atstāja Hansons Arturs (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Protagors no Abdērām (Πρωταγόρας ὁ Ἀβδηρίτης, Prōtagoras ho Abdēritēs, 483-410. g. p.m.ē.) - antīkais filosofs, sofists.

Dzimis Abdērās, Trāķijā. Bijis malkas nesējs, kuru Dēmokrits pieņēmis par skolnieku, redzot, cik viņš racionāli krauj malkas saišķus. Guvis izglītību, Protagors aizrāvies ar eiristiku un jau gana jaunos gados kļuvis par sava laika ievērojamāko sofistu, kas ļāva viņam par studentu apmācīšanu iekasēt savam laikam milzīgu maksu. Kādu laiku dzīvojis Sirakūzās, kādu laiku - Atēnās, daudz ceļojis pa Helladas polisām, mācot būt labiem pilsoņiem. Kļuva par tuvu Perikla līdzgaitnieku. 444. g. p.m.ē. uzrakstīja Fūriju (Atēnu kolonija Dienviditālijā) konstitūciju. 441. gadā par apgalvojumu "Par dieviem mēs nevaram zināt, vai tie ir vai to nav, jo to noskaidrot kavē gan tēmas neskaidrība, gan cilvēka mūža īsums" apsūdzēts bezdievībā un pakļauts ostrakismam, bet viņa darbs "Par dieviem" (Peri theōn) tika sadedzināts. Gāja bojā kuģa katastrofā ceļā uz Sicīliju.

Protagora darbi nav saglabājušies, taču līdz mūsu dienām nonākuši citāti no "Oponenta runas" (Alētheia ē Kataballontes), "Iebildumi" (Antilogiai), "Dubultrunas" (Dissoi logoi), "Par dieviem" (Peri theōn), "Par esamību" (Peri tū ontos). Uzskatos balstījās uz Parmenida un Hērakleita mācībām un sensualismu. Viņa paša mācība visbiežāk tiek interpretēta kā skepticisms, pamatojot to ar tādām Protagora tēzēm kā: cilvēks ir visu lietu mērs – esošo tādā ziņā, kā tās ir, un neesošo, kā tās nav; pasaulē viss ir mainīgs, arī cilvēkā; nekas nepastāv pats par sevi, bet tikai attiecībā pret kaut ko citu; viss mainoties kādreiz pāriet savā pretstatā, tāpēc par katru lietu iespējami pilnīgi pretēji apgalvojumi; viss ir vienlīdz patiess.

Literatūra par šo tēmu

  • Protagorss. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 346. lpp.

  • Guthrie W.K.C., The Sophists. - Cambridge University Press: New York, 1977. ISBN 0521096669

  • Wolfgang Deppert: Relativität und Sicherheit. // Gibt es sicheres Wissen? / Michael Rahnfeld (Hrsg.) - Leipziger Universitätsverlag: Leipzig, 2006, S. 90-188. ISBN 3-86583-128-1
  • Lange Friedrich Albert. Geschichte des Materialismus und Kritik seiner Bedeutung in der Gegenwart. - Frankfurt am Main, 1974

Resursi internetā par šo tēmu