Atšķirības starp "Protestantisms" versijām
No ''Vēsture''
m (Pāradresē uz Protestanti) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | + | '''Protestantisms''' (no lat. ''protestans'' - tāds, kas publiski pierāda) - pēc [[pareizticība]]s un [[Katolicisms|katolicisma]] trešais lielākais [[kristietība]]s virziens, radies XVI gs. [[Reformācija]]s rezultātā. Apzīmējums radies no notikumiem otrajā Špeieras [[Reihstāgs|reihstāgā]] (1529.), kurā atzina pirmajā Špeieras reihstāgā (1526.) apturēto [[Vormsas edikts|Vormsas ediktu]] (kurā kurā Luters atzīts par [[herētiķis|herētiķi]]) - 5 [[Svētā Romas impērija|impērijas]] [[Firsts|firsti]] un virkne [[Brīvpilsēta|brīvpilsētu]] noprotestēja šo lēmumu. | |
| + | |||
| + | == Literatūra == | ||
| + | |||
| + | * Vēbers Makss. Reliģijas socioloģija. - LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Rīga, 2004. | ||
| + | * Protestantisms. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 346. lpp. | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Kristietība]] | ||
| + | [[Kategorija:Protestantiskās Baznīcas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. novembris, plkst. 15.02
Protestantisms (no lat. protestans - tāds, kas publiski pierāda) - pēc pareizticības un katolicisma trešais lielākais kristietības virziens, radies XVI gs. Reformācijas rezultātā. Apzīmējums radies no notikumiem otrajā Špeieras reihstāgā (1529.), kurā atzina pirmajā Špeieras reihstāgā (1526.) apturēto Vormsas ediktu (kurā kurā Luters atzīts par herētiķi) - 5 impērijas firsti un virkne brīvpilsētu noprotestēja šo lēmumu.
Literatūra
- Vēbers Makss. Reliģijas socioloģija. - LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Rīga, 2004.
- Protestantisms. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 346. lpp.
