Atšķirības starp "Pulks" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Pulks''' (kr. ''полк'') jeb '''reģimente''' (angl. ''regiment'', vāc. ''Regiment'') - taktiska karaspēka pamatvienība lielākās daļas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]]. Specializējas pēc ieroču šķirām: motorizēto strēlnieku, aviācijas, tanku, sakaru, sapieru u.c. ''pulki''. Mūsdienās vidēji 3000-5000 vīru (3-5 [[Bataljons|bataljoni]]) - skaitliskais lielums variē, atkarībā no laika un valsts. Kā taktiska vienība Eiropas valstu armijās parādās XVII gs., kad, pieaugot armiju lielumam, radās nepieciešamība veidot lielākas autonomas vienības no [[Karogs|karogiem]] vai bataljoniem.
+
'''Pulks''' (kr. ''полк'') jeb '''reģimente''' (angl. ''regiment'', vāc. ''Regiment'') - galvenā taktiskā un administratīvi saimnieciskā karaspēka pamatvienība lielākās daļas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] visās ieroču šķirās: motorizēto strēlnieku, aviācijas, tanku, sakaru, sapieru u.c. ''pulki''. Parasti sastāv no štāba, vairākiem [[Bataljons|bataljoniem]] ([[Divizions|divizioniem]], [[Eskadriļa|eskadriļām]], [[Eskadrons|eskadroniem]]), kaujas un aizmugures nodrošinājuma apakšvienībām. Komandieris: [[pulkvedis]]. Mūsdienās vidēji 3000-5000 vīru (3-5 [[Bataljons|bataljoni]]) - skaitliskais lielums variē, atkarībā no laika un valsts. Kā taktiska vienība Eiropas valstu armijās parādās XVII gs., kad, pieaugot armiju lielumam, radās nepieciešamība veidot lielākas autonomas vienības no [[Karogs|karogiem]] vai bataljoniem.
  
 
Zviedrijas karalistē pulkus (8 [[rota]]s = 1 pulks = 1200 vīri) sāka veidot pēc 1610. gada, un 1634. gadā tās armiju veidoja 20 kājnieki pulki (13 Zviedrijā un 7 Somijā) un 8 jātnieku pulki (5 Zviedrijā un 3 Somijā).
 
Zviedrijas karalistē pulkus (8 [[rota]]s = 1 pulks = 1200 vīri) sāka veidot pēc 1610. gada, un 1634. gadā tās armiju veidoja 20 kājnieki pulki (13 Zviedrijā un 7 Somijā) un 8 jātnieku pulki (5 Zviedrijā un 3 Somijā).
11. rindiņa: 11. rindiņa:
 
** '''kājnieku pulks''' - 3 bataljoni, katrā 4 rotas, ložmetēju rota (6 ložm.), velosipēdistu, sapieru un telefona komandas.
 
** '''kājnieku pulks''' - 3 bataljoni, katrā 4 rotas, ložmetēju rota (6 ložm.), velosipēdistu, sapieru un telefona komandas.
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp.
 +
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 244. lpp. ISBN 9984-00-395-7
 
* Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967., 632. lpp.
 
* Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967., 632. lpp.
 
----
 
----
23. rindiņa: 24. rindiņa:
 
* Gerhard Papke. Von der Miliz zum Stehenden Heer: Wehrwesen im Absolutismus. // Deutsche Militärgeschichte in sechs Bänden 1648-1939. - Pawlak: München, 1983, ISBN 3-88199-112-3
 
* Gerhard Papke. Von der Miliz zum Stehenden Heer: Wehrwesen im Absolutismus. // Deutsche Militärgeschichte in sechs Bänden 1648-1939. - Pawlak: München, 1983, ISBN 3-88199-112-3
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.algonet.se/~hogman/regementen_lnf.htm Svenska regementen under indelningsverkets dagar]
 
* [http://www.algonet.se/~hogman/regementen_lnf.htm Svenska regementen under indelningsverkets dagar]
  
 
[[Kategorija:Taktiskās vienības]]
 
[[Kategorija:Taktiskās vienības]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 3. marts, plkst. 08.39

Pulks (kr. полк) jeb reģimente (angl. regiment, vāc. Regiment) - galvenā taktiskā un administratīvi saimnieciskā karaspēka pamatvienība lielākās daļas valstu bruņotajos spēkos visās ieroču šķirās: motorizēto strēlnieku, aviācijas, tanku, sakaru, sapieru u.c. pulki. Parasti sastāv no štāba, vairākiem bataljoniem (divizioniem, eskadriļām, eskadroniem), kaujas un aizmugures nodrošinājuma apakšvienībām. Komandieris: pulkvedis. Mūsdienās vidēji 3000-5000 vīru (3-5 bataljoni) - skaitliskais lielums variē, atkarībā no laika un valsts. Kā taktiska vienība Eiropas valstu armijās parādās XVII gs., kad, pieaugot armiju lielumam, radās nepieciešamība veidot lielākas autonomas vienības no karogiem vai bataljoniem.

Zviedrijas karalistē pulkus (8 rotas = 1 pulks = 1200 vīri) sāka veidot pēc 1610. gada, un 1634. gadā tās armiju veidoja 20 kājnieki pulki (13 Zviedrijā un 7 Somijā) un 8 jātnieku pulki (5 Zviedrijā un 3 Somijā).

1. Pasaules kara laikā:

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp.
  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 244. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967., 632. lpp.

  • Hew Strachan. European Armies and the Conduct of War. - London, 2005. ISBN 0-415-07863-6
  • Creveld Martin van. The Art of War: War and Military Thought. - Cassell: London, 2000. ISBN 0-304-35264-0
  • Jones Archer. The Art of War in the Western World. - University of Illinois Press, 2000. ISBN 0-252-06966-8

  • Georg Ortenburg. Waffe und Waffengebrauch im Zeitalter der Landsknechte. - Bernard & Graefe Verlag: Koblenz, 1984, ISBN 3-7637-5461-X
  • Gerhard Papke. Von der Miliz zum Stehenden Heer: Wehrwesen im Absolutismus. // Deutsche Militärgeschichte in sechs Bänden 1648-1939. - Pawlak: München, 1983, ISBN 3-88199-112-3

Resursi internetā par šo tēmu