Pulvera dzirnavas
Pulvera dzirnavas - manufaktūras tipa ražotne šaujampulvera (melnā pulvera) ražošanai viduslaikos un jaunajos laikos. Pulverim vajadzīgo sēru importēja, bet ogli ieguva no alkšņu un ievu koksnes, to grauzdējot bez gaisa piekļuves 7-9 stundas 200-400°C temperatūrā. Katru šaujampulvera sastāvdaļu atsevišķi samala pulverī. Materiālus kopā samaisīja mitrā veidā ar 5% ūdens piedevu. Samaisīto masu granulēja un žāvēja. Tā kā pulveris pat niecīgākā mitruma ietekmē kļuva nelietojams, tādēļ to iesaiņoja un uzglabāja hermētiski slēgtās koka mucās.
Kurzemes un Zemgales hercogistē pulvera dzirnavas bijušas Skrundā, Kandavā, Tomē, Baldonē un Kuldīgā. Laikā no 1645. līdz 1658. gadam (līdz Zviedrijas iebrukumam) hercogistē ražots ap 45-60 t šaujampulvera gadā. Visilgāk darbojušās Skrundas dzirnavas. Kandavas un Tomes pulvera dzirnavas savus ražojumus izveda galvenokārt uz Rīgu, bet pārējās - uz Kurzemes kolonijām vai Poliju. Pēc zviedru karaspēka izvākšanās no Kurzemes un miera noslēgšanas 1660. gadā darbību atjaunoja vairs tikai 3 dzirnavas, no kurām Kandavas pulvera dzirnavu ienākumi 1675. gadā bija tikai 45 florēni (1 dālderis = 3 florēni; 1 centners pulvera maksāja 50 florēnus). Pulvera eksportu pārtrauca pēc 1660. gada, kad pilnībā bija mainījušies pasaules tirgus apstākļi (pat Rīga pārtrauca iepirkt Kurzemes pulveri, jo to par daudz lētāku cenu lielāķos apjomos varēja iepirkt Zviedrijā). Kandavas pulvera dzirnavu ieņēmumu un izdevumu tāmē 1697.-1711. gadiem redzams, ka izdevumi pārsniedza ieņēmumus.
