Atšķirības starp "Rīdigeri" versijām
m |
m |
||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Valodes (''Wallenburg''), Vīgantes (''Stabben'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Valodes (''Wallenburg''), Vīgantes (''Stabben'') u.c. [[muiža]]s. | ||
| + | '''Grāfu Rīdigeru līnija:''' | ||
Dzimtas aizsācējs ir namnieks no Kēnigsbergas Johans fon Ridigers (''Jochann Jackob von Rüdiger'', ?-1733), 1701. gadā iecelts Sv. Romas impērijas dižciltīgo kārtā, kurš 1710. gadā ieradās Kurzemē, lai kalpotu hercoga galmā. | Dzimtas aizsācējs ir namnieks no Kēnigsbergas Johans fon Ridigers (''Jochann Jackob von Rüdiger'', ?-1733), 1701. gadā iecelts Sv. Romas impērijas dižciltīgo kārtā, kurš 1710. gadā ieradās Kurzemē, lai kalpotu hercoga galmā. | ||
* dēls Johans fon Ridigers (''Jochann von Rüdiger'', ?-?) | * dēls Johans fon Ridigers (''Jochann von Rüdiger'', ?-?) | ||
| 14. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
*** Georgs fon Ridigers (''Georg Hermann von Rüdiger'', 1788-1832), Kurzemes galma tiesas virssekretārs. | *** Georgs fon Ridigers (''Georg Hermann von Rüdiger'', 1788-1832), Kurzemes galma tiesas virssekretārs. | ||
**** grāfs (kopš 1856) Johans fon Ridigers (''Jochann Friedrich von Rüdiger'', 1821-1904), leibgvardes grenadieru pulka [[štabskapitans]]. | **** grāfs (kopš 1856) Johans fon Ridigers (''Jochann Friedrich von Rüdiger'', 1821-1904), leibgvardes grenadieru pulka [[štabskapitans]]. | ||
| − | ***** Aleksandrs fon Ridigers (''Alexander von Rüdiger'',1860-1860) | + | ***** Aleksandrs fon Ridigers (''Alexander von Rüdiger'',1860-1860); |
| − | ***** Teodors fon Ridigers (''Theodor von Rüdiger'',1862-1891), vecpuisis | + | ***** Teodors fon Ridigers (''Theodor von Rüdiger'',1862-1891), vecpuisis; |
| − | ***** Helēna fon Ridigera ( | + | ***** Helēna fon Ridigera (1863-?); |
| − | ***** Marija fon Ridigera ( | + | ***** Marija fon Ridigera (1864-1952); |
| + | ***** Sofija fon Rīdigera (1866-1949); | ||
| + | ***** Jūlija fon Rīdigera (1868-1950). | ||
** Ferdinands fon Ridigers (''Ferdinand von Rüdiger'', 1766-1821) – emigrējis uz Vāciju. | ** Ferdinands fon Ridigers (''Ferdinand von Rüdiger'', 1766-1821) – emigrējis uz Vāciju. | ||
| + | Marija fon Ridigera (''Maria von Rüdiger'', kr. ''Мария Фёдоровна Ридигер'', 1864-1952) apprecējās ar ģenerālmajoru Aleksandru Beļajevu (''Александром Алексеевичем Беляевым'', 1867-1939), bet 1904. gadā, lai grāfu Rīdigeru vārds un tituls nezustu, imperators to piešķīra Marijai un Aleksandram, kuri nu tika dēvēti par grāfiem '''Rīdigeriem-Beļajeviem''' (''граф Ридигер-Беляев''). Ģimenē bija tikai viens bērns, meita Marija (1906-1951). | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 20.53
fon Ridigeri (vc. von Rüdiger, kr. фон Ридигер) – vācu izcelsmes bruņniecības dzimta, un tās atzars Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
1799. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. XVIII gs. otrajā pusē Fridrihs fon Rīdigers (Friedrich Vilchelm von Rudiger) konvertējās pareizticībā.
No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: kavalērijas ģenerālis ģenerāladjutants, Krievijas Valsts padomes loceklis grāfs Fridrihs fon Rīdigers (Friedrich Alexander von Rüdiger, kr. Фёдор Васильевич Ридигер, 1783-1856); jurists, tiesību zinātnieks, sabiedriskais darbinieks, Baltvācu tautas apvienības Latvijā prezidents (līdz 09.1935.) Vilhelms fon Rīdigers (Wilhelm von Rūdiger); Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Aleksijs II (Алексий II, dzimis kā Alex von Rüdiger, 1929-2008);
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Valodes (Wallenburg), Vīgantes (Stabben) u.c. muižas.
Grāfu Rīdigeru līnija: Dzimtas aizsācējs ir namnieks no Kēnigsbergas Johans fon Ridigers (Jochann Jackob von Rüdiger, ?-1733), 1701. gadā iecelts Sv. Romas impērijas dižciltīgo kārtā, kurš 1710. gadā ieradās Kurzemē, lai kalpotu hercoga galmā.
- dēls Johans fon Ridigers (Jochann von Rüdiger, ?-?)
- Jēkabs fon Ridigers (Jackob Wilchelm von Rüdiger, 1752-1815), kolēģijas padomnieks, galma tiesas loceklis, 1791. gadā ieguvis (?) titulu.
- Fridrihs fon Ridigers (Friedrich Alexander von Rüdiger, kr. Фёдор Васильевич Ридигер, 1783-1856), no 1847. gada Krievijas impērijas grāfs, kavalērijas ģenerālis, ģenerāladjutants, Krievijas Valsts padomes loceklis, bērnu nebija.
- Georgs fon Ridigers (Georg Hermann von Rüdiger, 1788-1832), Kurzemes galma tiesas virssekretārs.
- grāfs (kopš 1856) Johans fon Ridigers (Jochann Friedrich von Rüdiger, 1821-1904), leibgvardes grenadieru pulka štabskapitans.
- Aleksandrs fon Ridigers (Alexander von Rüdiger,1860-1860);
- Teodors fon Ridigers (Theodor von Rüdiger,1862-1891), vecpuisis;
- Helēna fon Ridigera (1863-?);
- Marija fon Ridigera (1864-1952);
- Sofija fon Rīdigera (1866-1949);
- Jūlija fon Rīdigera (1868-1950).
- grāfs (kopš 1856) Johans fon Ridigers (Jochann Friedrich von Rüdiger, 1821-1904), leibgvardes grenadieru pulka štabskapitans.
- Ferdinands fon Ridigers (Ferdinand von Rüdiger, 1766-1821) – emigrējis uz Vāciju.
- Jēkabs fon Ridigers (Jackob Wilchelm von Rüdiger, 1752-1815), kolēģijas padomnieks, galma tiesas loceklis, 1791. gadā ieguvis (?) titulu.
Marija fon Ridigera (Maria von Rüdiger, kr. Мария Фёдоровна Ридигер, 1864-1952) apprecējās ar ģenerālmajoru Aleksandru Beļajevu (Александром Алексеевичем Беляевым, 1867-1939), bet 1904. gadā, lai grāfu Rīdigeru vārds un tituls nezustu, imperators to piešķīra Marijai un Aleksandram, kuri nu tika dēvēti par grāfiem Rīdigeriem-Beļajeviem (граф Ридигер-Беляев). Ģimenē bija tikai viens bērns, meita Marija (1906-1951).
