Atšķirības starp "Rīdigeri" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''fon Ridigeri''' (vc. ''von Rüdiger'', kr. ''фон Ридигер, Рюдигер'') – vācu izcelsmes (Tīringene) dižciltīgo dzimta vācu zemēs, Polijā, un tās atzars Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā. | '''fon Ridigeri''' (vc. ''von Rüdiger'', kr. ''фон Ридигер, Рюдигер'') – vācu izcelsmes (Tīringene) dižciltīgo dzimta vācu zemēs, Polijā, un tās atzars Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā. | ||
| − | Dzimtas aizsācējs ir skroderu meistars, namnieks no Tīringenes Kristofs Rīdigers (?-1692), kurš 1643. gadā apmetās Kenigsbergā – bijis precējies piecas reizes, radījis 18 bērnus. 1799. gadā Kurzemes Rīdingeri ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Valodes (''Wallenburg''), Vīgantes (''Stabben'') u.c. [[muiža]]s. | + | Dzimtas aizsācējs ir skroderu meistars, namnieks no Tīringenes Kristofs Rīdigers (?-1692), kurš 1643. gadā apmetās Kenigsbergā – bijis precējies piecas reizes, radījis 18 bērnus. Izveidojušās vairākas dzimtas līnijas, kuru ģenealoģija ir visai neskaidra. 1799. gadā Kurzemes Rīdingeri ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Valodes (''Wallenburg''), Vīgantes (''Stabben'') u.c. [[muiža]]s. |
Austrumeiropas Rīdigeru līniju aizsācis Kristofa jaunākais dēls, arī Kristofs, kurš stājās Polijas karaļa dienestā, ap 1725. gadu jau bija saņēmis dižciltību un ieguvis īpašumus pie Paņevežas. Savu uzvārdu šīs līnijas pārstāvji rakstīja poļu manierē, kā "Rydyger". Šīs līnijas ģenealoģija maz pētīta. Iespējams, ka Krievijas līnijas aizsācējs Fridrihs fon Rīdigers (''Friedrich Wilchelm fon Rydynger'', 1780-?) Preobraženskas pulkā podporučiks un pieņēmis pareizticību, nāk no Polijas atzara. | Austrumeiropas Rīdigeru līniju aizsācis Kristofa jaunākais dēls, arī Kristofs, kurš stājās Polijas karaļa dienestā, ap 1725. gadu jau bija saņēmis dižciltību un ieguvis īpašumus pie Paņevežas. Savu uzvārdu šīs līnijas pārstāvji rakstīja poļu manierē, kā "Rydyger". Šīs līnijas ģenealoģija maz pētīta. Iespējams, ka Krievijas līnijas aizsācējs Fridrihs fon Rīdigers (''Friedrich Wilchelm fon Rydynger'', 1780-?) Preobraženskas pulkā podporučiks un pieņēmis pareizticību, nāk no Polijas atzara. | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 12. aprīlis, plkst. 13.01
fon Ridigeri (vc. von Rüdiger, kr. фон Ридигер, Рюдигер) – vācu izcelsmes (Tīringene) dižciltīgo dzimta vācu zemēs, Polijā, un tās atzars Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā.
Dzimtas aizsācējs ir skroderu meistars, namnieks no Tīringenes Kristofs Rīdigers (?-1692), kurš 1643. gadā apmetās Kenigsbergā – bijis precējies piecas reizes, radījis 18 bērnus. Izveidojušās vairākas dzimtas līnijas, kuru ģenealoģija ir visai neskaidra. 1799. gadā Kurzemes Rīdingeri ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Valodes (Wallenburg), Vīgantes (Stabben) u.c. muižas.
Austrumeiropas Rīdigeru līniju aizsācis Kristofa jaunākais dēls, arī Kristofs, kurš stājās Polijas karaļa dienestā, ap 1725. gadu jau bija saņēmis dižciltību un ieguvis īpašumus pie Paņevežas. Savu uzvārdu šīs līnijas pārstāvji rakstīja poļu manierē, kā "Rydyger". Šīs līnijas ģenealoģija maz pētīta. Iespējams, ka Krievijas līnijas aizsācējs Fridrihs fon Rīdigers (Friedrich Wilchelm fon Rydynger, 1780-?) Preobraženskas pulkā podporučiks un pieņēmis pareizticību, nāk no Polijas atzara.
Grāfu Rīdigeru līnija: Līnijas aizsācējs ir namnieks no Kēnigsbergas Johans fon Ridigers (Jochann Jackob von Rüdiger, ?-1733), 1701. gadā iecelts Sv. Romas impērijas dižciltīgo kārtā, kurš 1710. gadā ieradās Kurzemē, lai kalpotu hercoga galmā.
- dēls Johans fon Ridigers (Jochann von Rüdiger, ?-?)
- Jēkabs fon Ridigers (Jackob Wilchelm von Rüdiger, 1752-1815), kolēģijas padomnieks, galma tiesas loceklis, 1791. gadā ieguvis (?) titulu.
- Fridrihs fon Ridigers (Friedrich Alexander von Rüdiger, kr. Фёдор Васильевич Ридигер, 1783-1856), no 1847. gada Krievijas impērijas grāfs, kavalērijas ģenerālis, ģenerāladjutants, Krievijas Valsts padomes loceklis, bērnu nebija.
- Georgs fon Ridigers (Georg Hermann von Rüdiger, 1788-1832), Kurzemes galma tiesas virssekretārs.
- grāfs (kopš 1856) Johans fon Ridigers (Jochann Friedrich von Rüdiger, 1821-1904), leibgvardes grenadieru pulka štabskapitans.
- Aleksandrs fon Ridigers (Alexander von Rüdiger,1860-1860);
- Teodors fon Ridigers (Theodor von Rüdiger,1862-1891), vecpuisis;
- Helēna fon Ridigera (1863-?);
- Marija fon Ridigera (1864-1952);
- Sofija fon Rīdigera (1866-1949);
- Jūlija fon Rīdigera (1868-1950).
- grāfs (kopš 1856) Johans fon Ridigers (Jochann Friedrich von Rüdiger, 1821-1904), leibgvardes grenadieru pulka štabskapitans.
- Ferdinands fon Ridigers (Ferdinand von Rüdiger, 1766-1821) – emigrējis uz Vāciju.
- Jēkabs fon Ridigers (Jackob Wilchelm von Rüdiger, 1752-1815), kolēģijas padomnieks, galma tiesas loceklis, 1791. gadā ieguvis (?) titulu.
Marija fon Ridigera (Maria von Rüdiger, kr. Мария Фёдоровна Ридигер, 1864-1952) apprecējās ar ģenerālmajoru Aleksandru Beļajevu (Александром Алексеевичем Беляевым, 1867-1939), bet 1904. gadā, lai grāfu Rīdigeru vārds un tituls nezustu, imperators to piešķīra Marijai un Aleksandram, kuri nu tika dēvēti par grāfiem Rīdigeriem-Beļajeviem (граф Ридигер-Беляев). Ģimenē bija tikai viens bērns, meita Marija (1906-1951).
No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: kavalērijas ģenerālis ģenerāladjutants, Krievijas Valsts padomes loceklis grāfs Fridrihs fon Rīdigers (Friedrich Alexander von Rüdiger, kr. Фёдор Васильевич Ридигер, 1783-1856); jurists, tiesību zinātnieks, sabiedriskais darbinieks, Baltvācu tautas apvienības Latvijā prezidents (līdz 09.1935.) Vilhelms fon Rīdigers (Wilhelm von Rūdiger); Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Aleksijs II (Алексий II, dzimis kā Alex von Rüdiger, 1929-2008).
