Atšķirības starp "Rīdigeri" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
[[Attēls:Rudiger_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
+
[[Attēls:Rudiger_Wappen.png|right|thumb|200px|Kurzemes fon Rīdigeru ģerbonis]]
−
'''fon Ridigeri''' (vc. ''von Rüdiger'', kr. ''фон Ридигер, Рюдигер'') – vācu izcelsmes (Tīringene) dižciltīgo dzimta vācu zemēs, Polijā, un tās atzars Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā.  
+
[[Attēls:Rudiger_Graf_Wappen.png|right|thumb|200px|Krievijas grāfu Rīdigeru ģerbonis]]
 +
'''fon Rīdigeri''' (vc. ''von Rüdiger'', kr. ''фон Ридигер, Рюдигер'') – vācu izcelsmes (Tīringene) dižciltīgo dzimta vācu zemēs, Polijā, un tās atzari Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir skroderu meistars, [[namnieks]] no Tīringenes Kristofs Rīdigers (?-1692), kurš 1643. gadā apmetās Kenigsbergā – bijis precējies piecas reizes, radījis 18 bērnus, kā rezultātā izveidojušās vairākas sazarotas dzimtas līnijas Polijā, Krievijā, Zviedrijā, Igaunijā.  
  
−
Dzimtas aizsācējs ir skroderu meistars, namnieks no Tīringenes Kristofs Rīdigers (?-1692), kurš 1643. gadā apmetās Kenigsbergā – bijis precējies piecas reizes, radījis 18 bērnus. 1799. gadā Kurzemes Rīdingeri ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Valodes (''Wallenburg''), Vīgantes (''Stabben'') u.c. [[muiža]]s.
+
1701. gadā Kurzemes Rīdigeri tika iecelti dižciltīgo kārtā, saņēma ģerboni un tiesības lietot pirms uzvārda "fon". 1799. gadā Kurzemes Rīdigeri ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]].
  
−
Austrumeiropas Rīdigeru līniju aizsācis Kristofa jaunākais dēls, arī Kristofs, kurš stājās Polijas karaļa dienestā, ap 1725. gadu jau bija saņēmis dižciltību un ieguvis īpašumus pie Paņevežas. Savu uzvārdu šīs līnijas pārstāvji rakstīja poļu manierē, kā Rydyder. Šīs līnijas ģenealoģija maz pētīta. Iespējams, ka Krievijas līnijas aizsācējs Fridrihs fon Rīdigers (Friedrich Wilchelm fon Rydynger, 1780-?) Preobraženskas pulkā podporučiks un pieņēmis pareizticību, nāk no Polijas atzara.
+
No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: kavalērijas ģenerālis ģenerāladjutants, [[Krievijas Valsts padome]]s loceklis [[grāfs]] Fridrihs fon Rīdigers (''Friedrich Alexander von Rüdiger'', kr. ''Фёдор Васильевич Ридигер'', 1783-1856); jurists, tiesību zinātnieks, sabiedriskais darbinieks, Vācbaltu tautas apvienības Latvijā prezidents (līdz 09.1935.) Vilhelms fon Rīdigers (''Wilhelm von Rūdiger'').
  
−
'''Grāfu Rīdigeru līnija:'''
+
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Valodes (''Wallenburg''), Vīgantes (''Stabben''), Jeru (''Irgen'') u.c. [[muiža]]s.
−
Līnijas aizsācējs ir namnieks no Kēnigsbergas Johans fon Ridigers (''Jochann Jackob von Rüdiger'', ?-1733), 1701. gadā iecelts Sv. Romas impērijas dižciltīgo kārtā, kurš 1710. gadā ieradās Kurzemē, lai kalpotu hercoga galmā.
 
−
* dēls Johans fon Ridigers (''Jochann von Rüdiger'', ?-?)
 
−
** Jēkabs fon Ridigers (''Jackob Wilchelm von Rüdiger'', 1752-1815), kolēģijas padomnieks, galma tiesas loceklis, 1791. gadā ieguvis (?) titulu.
 
−
*** Fridrihs fon Ridigers (''Friedrich Alexander von Rüdiger'', kr. ''Фёдор Васильевич Ридигер'', 1783-1856), no 1847. gada Krievijas impērijas [[grāfs]], kavalērijas [[ģenerālis]], [[ģenerāladjutants]], [[Krievijas Valsts padome]]s loceklis, bērnu nebija.
 
−
*** Georgs fon Ridigers (''Georg Hermann von Rüdiger'', 1788-1832), Kurzemes galma tiesas virssekretārs.
 
−
**** grāfs (kopš 1856) Johans fon Ridigers (''Jochann Friedrich von Rüdiger'', 1821-1904), leibgvardes grenadieru pulka [[štabskapitans]].
 
−
***** Aleksandrs fon Ridigers (''Alexander von Rüdiger'',1860-1860);
 
−
***** Teodors fon Ridigers (''Theodor von Rüdiger'',1862-1891), vecpuisis;
 
−
***** Helēna fon Ridigera (1863-?);
 
−
***** Marija fon Ridigera (1864-1952);
 
−
***** Sofija fon Rīdigera (1866-1949);
 
−
***** Jūlija fon Rīdigera (1868-1950).
 
−
** Ferdinands fon Ridigers (''Ferdinand von Rüdiger'', 1766-1821) – emigrējis uz Vāciju.
 
−
Marija fon Ridigera (''Maria von Rüdiger'', kr. ''Мария Фёдоровна Ридигер'', 1864-1952) apprecējās ar ģenerālmajoru Aleksandru Beļajevu (''Александром Алексеевичем Беляевым'', 1867-1939), bet 1904. gadā, lai grāfu Rīdigeru vārds un tituls nezustu, imperators to piešķīra Marijai un Aleksandram, kuri nu tika dēvēti par grāfiem '''Rīdigeriem-Beļajeviem''' (''граф Ридигер-Беляев''). Ģimenē bija tikai viens bērns, meita Marija (1906-1951).
 
  
−
No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: kavalērijas ģenerālis ģenerāladjutants, [[Krievijas Valsts padome]]s loceklis [[grāfs]] Fridrihs fon Rīdigers (''Friedrich Alexander von Rüdiger'', kr. ''Фёдор Васильевич Ридигер'', 1783-1856); jurists, tiesību zinātnieks, sabiedriskais darbinieks, Baltvācu tautas apvienības Latvijā prezidents (līdz 09.1935.) Vilhelms fon Rīdigers (''Wilhelm von Rūdiger''); Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Aleksijs II (''Алексий II'', dzimis kā ''Alex von Rüdiger'', 1929-2008).
+
P.S. Šai dzimtai nav nekāda sakara ar fon [[Rīdingeri]]em.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
30. rindiņa: 17. rindiņa:
 
* [https://gerbovnik.ru/arms/1828.html Герб графа Ридигера - gerbovnik.ru]
 
* [https://gerbovnik.ru/arms/1828.html Герб графа Ридигера - gerbovnik.ru]
 
* [http://www.pravmir.ru/biography.html Патриарх Московский и всея Руси Алексий II (Ридигер Алексей Михайлович; родился 23 февраля 1929 г., Таллин, Эстония).]
 
* [http://www.pravmir.ru/biography.html Патриарх Московский и всея Руси Алексий II (Ридигер Алексей Михайлович; родился 23 февраля 1929 г., Таллин, Эстония).]
 +
* [http://forum.vgd.ru/1250/39868/0.htm?a=stdforum_view&o= История рода графов Ридегер (может быть Ридигер?) - Генеалогический форум ВГД]
  
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2020. gada 4. decembris, plkst. 22.57

Kurzemes fon Rīdigeru ģerbonis
Krievijas grāfu Rīdigeru ģerbonis

fon Rīdigeri (vc. von Rüdiger, kr. фон Ридигер, Рюдигер) – vācu izcelsmes (Tīringene) dižciltīgo dzimta vācu zemēs, Polijā, un tās atzari Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir skroderu meistars, namnieks no Tīringenes Kristofs Rīdigers (?-1692), kurš 1643. gadā apmetās Kenigsbergā – bijis precējies piecas reizes, radījis 18 bērnus, kā rezultātā izveidojušās vairākas sazarotas dzimtas līnijas Polijā, Krievijā, Zviedrijā, Igaunijā.

1701. gadā Kurzemes Rīdigeri tika iecelti dižciltīgo kārtā, saņēma ģerboni un tiesības lietot pirms uzvārda "fon". 1799. gadā Kurzemes Rīdigeri ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: kavalērijas ģenerālis ģenerāladjutants, Krievijas Valsts padomes loceklis grāfs Fridrihs fon Rīdigers (Friedrich Alexander von Rüdiger, kr. Фёдор Васильевич Ридигер, 1783-1856); jurists, tiesību zinātnieks, sabiedriskais darbinieks, Vācbaltu tautas apvienības Latvijā prezidents (līdz 09.1935.) Vilhelms fon Rīdigers (Wilhelm von Rūdiger).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Valodes (Wallenburg), Vīgantes (Stabben), Jeru (Irgen) u.c. muižas.

P.S. Šai dzimtai nav nekāda sakara ar fon Rīdingeriem.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Rīdigeri&oldid=72232"