Atšķirības starp "Rīgas arhibīskapija" versijām
m (→Galerija) |
m |
||
| 10. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
* [[pāvests]] | * [[pāvests]] | ||
| − | * [[ | + | * [[imperators]] |
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''hierarhija''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''hierarhija''' | ||
| 22. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 18 400 km<sup>2</sup> | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 18 400 km<sup>2</sup> | ||
|} | |} | ||
| − | '''Rīgas arhibīskapija''' (lat. ''Archiepiscopatus provincia Rigensis'') - [[bīskapija]], | + | '''Rīgas arhibīskapija''' (lat. ''Archiepiscopatus provincia Rigensis'') - [[bīskapija]], Baznīcas zeme [[Livonija|Livonijā]] laikā no 1255. līdz 1562. gadam, izveidojusies no [[Rīgas bīskapija]]s. To pārvaldīja pāvesta iecelts arhibīskaps (''archiepiskopus'') kopā ar domkapitulu, bet no 1432. gada kopā ar arhibīskapijas padomi (''Syiftsratg''). Kā [[firstbīskaps]], tas bija arī Svētās romas impērijas impērijas [[firsts]], arhibīskapijas teritorijā augstākais laicīgais valdnieks, kura garīgais [[sizerens]] bija pāvests, bet laicīgais - [[imperators]]. Ap 1290. gadu tās teritorija aptvēra aptuveni 18000 km<sup>2</sup> plašas zemes mūsdienu Latgalē un Vidzemē, kuras uz pusēm pāršķēla t.s. Gaujas koridors. Teritorija bija sadalīta aptuveni 23 teritoriālās vienībās, jeb draudžu novados (vēlāk pilsnovados). Arhibīskapijas pārvaldībā atradās arī trīs Livonijas ([[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]]) un četras Prūsijas (Kulmas, Pamedes, Vārmes, Sembas) bīskapijas ar laicīgajiem bruņiniekiem [[Vasalis|vasaļiem]]. Nomināli Rīgas arhibīskaps skaitījās arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] valdījumu garīgais valdnieks, jo ordenim pašam bīskapu nebija. Tāpat arhibīskaps bija arī Rīgas pilsētas bīskaps. Visas šīs zemes kopā ar arhibīskapiju veidoja Rīgas arhibīskapa arhidiacēzi – pārvaldes novadu. Bez tam faktiski tai pakļāvās arī [[Rēveles bīskapija]], kas ''de iure'' bija atkarīga no Lundas arhibīskapa. Austrumos arhibīskapijas teritorija robežojās ar Pleskavas kņazisti, šīs robežas dēļ XIV-XV gs. šeit norisinājās pastāvīgi robežu konflikti. |
| + | |||
| + | Arhibīskapu vēlēja Rīgas domkapituls, bet amatā iecēla un apstiprināja Romas pāvests. | ||
| + | |||
| + | No XIV gs. arhibīskapa rezidences bija Ronnenburgas (Rauna, apmēram no 1420.gada galvenā rezidence, kur tas uzturējās no Miķeļiem līdz februārim), Limbažu un Kokneses pilis. No februāra līdz Vasarsvētkiem arhibīskaps uzturējās Lemsalā (Limbaži), bet līdz Miķeļiem Kochenhusenā (Koknesē). Arhibīskapijas pilīs pastāvīgo karavīru skaits bija neliels, sākumā tie bija galvenokārt krusta karotāji, tāpēc kara gadījumos tika sasaukts vasaļu karaspēks un zemnieku zemessardze. Rezultātā arhibīskapijas teritorijā izveidojās spēcīga vasaļu kārta. Pakāpeniski vasaļi ieguva noteicošo lomu arhibīskapijas pārvaldē un politikā. XIV gs. otrajā pusē vasaļi sāka pulcēties savās sanāksmēs - [[Mantāgs|mantāgos]], kuros piedalījās arī domkungi un Rīgas rātskungi. No 1432. gada sāka darboties arī arhibīskapijas padome, kurā ietilpa arhibīskaps, 6 domkungi un 6 vasaļi. Arhibīskapijas padome XV-XVI gs. kļuva par galveno valsts iekšpolitikas un ārpolitikas veidotāju, turklāt balsošanā izšķirošais vārds piederēja vasaļiem. Kopš XIV-XV gs. mijas sākās pastāvīgi aribīskapu konflikti ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], līdz pēc [[Livonijas karš (1558.-1583.)|Livonijas kara]] Rīgas arhibīskapija zaudēja savu laicīgās valsts statusu, un 1562. gadā to iekļāva [[Žečpospoļita]]s [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]]. | ||
Skat. arī: | Skat. arī: | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. jūnijs, plkst. 13.58
| |
| pastāv | 1255.-1562. |
| sizereni | |
| hierarhija |
|
| platība | 18 400 km2 |
Rīgas arhibīskapija (lat. Archiepiscopatus provincia Rigensis) - bīskapija, Baznīcas zeme Livonijā laikā no 1255. līdz 1562. gadam, izveidojusies no Rīgas bīskapijas. To pārvaldīja pāvesta iecelts arhibīskaps (archiepiskopus) kopā ar domkapitulu, bet no 1432. gada kopā ar arhibīskapijas padomi (Syiftsratg). Kā firstbīskaps, tas bija arī Svētās romas impērijas impērijas firsts, arhibīskapijas teritorijā augstākais laicīgais valdnieks, kura garīgais sizerens bija pāvests, bet laicīgais - imperators. Ap 1290. gadu tās teritorija aptvēra aptuveni 18000 km2 plašas zemes mūsdienu Latgalē un Vidzemē, kuras uz pusēm pāršķēla t.s. Gaujas koridors. Teritorija bija sadalīta aptuveni 23 teritoriālās vienībās, jeb draudžu novados (vēlāk pilsnovados). Arhibīskapijas pārvaldībā atradās arī trīs Livonijas (Kurzemes, Sāmsalas-Vīkas, Tērbatas) un četras Prūsijas (Kulmas, Pamedes, Vārmes, Sembas) bīskapijas ar laicīgajiem bruņiniekiem vasaļiem. Nomināli Rīgas arhibīskaps skaitījās arī Livonijas ordeņa valdījumu garīgais valdnieks, jo ordenim pašam bīskapu nebija. Tāpat arhibīskaps bija arī Rīgas pilsētas bīskaps. Visas šīs zemes kopā ar arhibīskapiju veidoja Rīgas arhibīskapa arhidiacēzi – pārvaldes novadu. Bez tam faktiski tai pakļāvās arī Rēveles bīskapija, kas de iure bija atkarīga no Lundas arhibīskapa. Austrumos arhibīskapijas teritorija robežojās ar Pleskavas kņazisti, šīs robežas dēļ XIV-XV gs. šeit norisinājās pastāvīgi robežu konflikti.
Arhibīskapu vēlēja Rīgas domkapituls, bet amatā iecēla un apstiprināja Romas pāvests.
No XIV gs. arhibīskapa rezidences bija Ronnenburgas (Rauna, apmēram no 1420.gada galvenā rezidence, kur tas uzturējās no Miķeļiem līdz februārim), Limbažu un Kokneses pilis. No februāra līdz Vasarsvētkiem arhibīskaps uzturējās Lemsalā (Limbaži), bet līdz Miķeļiem Kochenhusenā (Koknesē). Arhibīskapijas pilīs pastāvīgo karavīru skaits bija neliels, sākumā tie bija galvenokārt krusta karotāji, tāpēc kara gadījumos tika sasaukts vasaļu karaspēks un zemnieku zemessardze. Rezultātā arhibīskapijas teritorijā izveidojās spēcīga vasaļu kārta. Pakāpeniski vasaļi ieguva noteicošo lomu arhibīskapijas pārvaldē un politikā. XIV gs. otrajā pusē vasaļi sāka pulcēties savās sanāksmēs - mantāgos, kuros piedalījās arī domkungi un Rīgas rātskungi. No 1432. gada sāka darboties arī arhibīskapijas padome, kurā ietilpa arhibīskaps, 6 domkungi un 6 vasaļi. Arhibīskapijas padome XV-XVI gs. kļuva par galveno valsts iekšpolitikas un ārpolitikas veidotāju, turklāt balsošanā izšķirošais vārds piederēja vasaļiem. Kopš XIV-XV gs. mijas sākās pastāvīgi aribīskapu konflikti ar Livonijas ordeni, līdz pēc Livonijas kara Rīgas arhibīskapija zaudēja savu laicīgās valsts statusu, un 1562. gadā to iekļāva Žečpospoļitas Pārdaugavas hercogistē.
Skat. arī:
Galerija
arhibīskapa zīmogs (XIII gs.)
arhibīskapa Mihaela Hildebranta zīmogs (XV gs. beigas)
Literatūra
- Kučinskis, S. J. Svētais Meinards - Latvijas apustulis. - Rīgas Romas Katoļu garīgais seminārs: Rīga, 1993. 48 lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Rīgas arhibīskapija (1255.-1562.) - historia.lv
- Rīgas bīskapija un virsbīskapija - Latviešu konversācijas vārdnīca. 18.sējums, 35851.-35871.sleja.
- Rīgas arhibīskapija - Latvijas Padomju Enciklopēdija. 8. sējums, 387.lpp.
- Rīgas archibīskapija - Latvju enciklopēdija. 3.sējums, 2154.-2159.lpp.
- Rīgas archibīskapija - Latvju enciklopēdija 1962-1982. 4.sējums, 82.lpp.
- Rīgas archibīskapija - Tildes Datorenciklopēdija Latvijas vēsture.
- Mugurēvičs Ē. Priekšvārds Indriķa hronikai.
