Rahmankul-hans

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 7. jūlijs, plkst. 16.32, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Resursi internetā par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Rahmankul-hans (Рахманкул-хан, 1905.-1990.) - viens no Afganistānas Pamira kirgīzu haniem no sari-teītu dzimtas.

Miera gados, par spīti sporādiskajiem sarkanarmiešu reidiem pāri robežai, kirgīzu lopu ganāmpulku skaits ievērojami pieauga, uzplauka tirdzniecība ar līdzenumu ciltīm un Rahmankul-hans kļuva par visai ietekmīgu personu Pamira kalnos. To novērtēja Afganistānas karaļa valdība, atbrīvojot kirgīzus no nodevām un piešķirot Rahnmankulam titulu pasban-i Pamir ("Pamira sargs"). Mierīgā dzīve beidzās 1978. gada aprīlī, kad Kabulā apvērsuma ceļā pie varas nāca kreisi orientētā tautas demokrātiskās partijas valdība. Rahmankul-hans lika savākt visu mantību un veda sev pakļautās 250 jurtas jaunā emigrācijā - uz Pakistānu. Divu nedēļu ilgā grūtā pārgājienā pa kalnu bezceļiem, 1978. gada augustā kirgīzi nonāca Indijas kontrolētajā Ziemeļkašmiras daļā - Gilgitā un Hunzā. Meklējot vietu, kur izmitināt savu tautu, 1980. gada pavasarī Rahmankul-hans uzsāka sarunas ar ASV diplomātiskajiem pārstāvjiem Islamabadā par iespējamu kirgīzu pārcelšanos uz Aļasku, taču sarunas izrādījās neveiksmīgas. Risinājumu 1982. gada martā piedāvāja Turcija, atļaujot Pamira kirgīziem apmesties Austrumanatolijā, Vana ezera apkaimē. Taču ilgā emigrācija bija iedragājusi kirgīzu vienotību - Abdrašits Ōgon-beks ūlu ar tam pakļautajām 50 jurtām atsacījās doties uz Tuirciju un nolēma atgriezties Afganistānā. Dažas ģimenes palika Kašmirā, pakāpeniski izklīstot pa Pakistānas Kašmiras daļu līdz pat Pešavarai. Rahmankul-hans vadīja Turcijas kirgīzu kopienu līdz pat savai nāvei 1990. gadā.

Literatūra par šo tēmu

  • Князев А.А. "Афганские киргизы". // Сборник "Афганистан в начале XXI века" - ИИИиБВ: Москва, 2004

Resursi internetā par šo tēmu