Atšķirības starp "Raznočinci" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Raznočinci''' (kr. ''разночинцы'') - zemāko amatu galma, valsts kalpotāji un atvaļinātie apakšvirsnieki, kurus nepierakstīja ne cunftēs, ne pie tirgotājiem. Līdz tika ieviesta [[Goda pilsonis|goda pilsoņu]] kategorija, ''raznočinciem'' pieskaitīja arī t.s. [[Muižniecība|mūža muižnieku]] bērnus. Sadzīviski tā dēvēja lielāko tiesu pakalpojumu sfērā nodarbinātu, nevienā vispāratzītā iedzīvotāju [[Kārta|kārtā]] neiekļautu iedzīvotāju kategorija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] XVIII-XIX gs., t.i. ļaudis, cēlušies no tirgotājiem, [[mietpilsoņi]]em, sīkās ierēdniecības, sīkās [[garīdzniecība]]s, paputējušiem [[muižnieki]]em, guvuši zināmu, taču ne spīdošu izglītību (arī šajā ziņā veidoja starpslāni starp neizglītoto tautu un izglītotajiem ļaudīm), tādējādi sarāvuši saites ar kārtu, no kuras cēlušies. | + | '''Raznočinci''' (kr. ''разночинцы'', angl. ''raznochintsy'') - zemāko amatu galma, valsts kalpotāji un atvaļinātie apakšvirsnieki, kurus nepierakstīja ne cunftēs, ne pie tirgotājiem. Līdz tika ieviesta [[Goda pilsonis|goda pilsoņu]] kategorija, ''raznočinciem'' pieskaitīja arī t.s. [[Muižniecība|mūža muižnieku]] bērnus. Sadzīviski tā dēvēja lielāko tiesu pakalpojumu sfērā nodarbinātu, nevienā vispāratzītā iedzīvotāju [[Kārta|kārtā]] neiekļautu iedzīvotāju kategorija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] XVIII-XIX gs., t.i. ļaudis, cēlušies no tirgotājiem, [[mietpilsoņi]]em, sīkās ierēdniecības, sīkās [[garīdzniecība]]s, paputējušiem [[muižnieki]]em, guvuši zināmu, taču ne spīdošu izglītību (arī šajā ziņā veidoja starpslāni starp neizglītoto tautu un izglītotajiem ļaudīm), tādējādi sarāvuši saites ar kārtu, no kuras cēlušies. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. augusts, plkst. 21.23
Raznočinci (kr. разночинцы, angl. raznochintsy) - zemāko amatu galma, valsts kalpotāji un atvaļinātie apakšvirsnieki, kurus nepierakstīja ne cunftēs, ne pie tirgotājiem. Līdz tika ieviesta goda pilsoņu kategorija, raznočinciem pieskaitīja arī t.s. mūža muižnieku bērnus. Sadzīviski tā dēvēja lielāko tiesu pakalpojumu sfērā nodarbinātu, nevienā vispāratzītā iedzīvotāju kārtā neiekļautu iedzīvotāju kategorija Krievijas impērijā XVIII-XIX gs., t.i. ļaudis, cēlušies no tirgotājiem, mietpilsoņiem, sīkās ierēdniecības, sīkās garīdzniecības, paputējušiem muižniekiem, guvuši zināmu, taču ne spīdošu izglītību (arī šajā ziņā veidoja starpslāni starp neizglītoto tautu un izglītotajiem ļaudīm), tādējādi sarāvuši saites ar kārtu, no kuras cēlušies.
Literatūra
- Виртшафтер Э.К. Социальные структуры: разночинцы в Российской империи. - Логос: Москва, 2002, - 272 с. ISBN 5-94010-134-8
Resursi internetā par šo tēmu
- Значение слова "Разночинцы" в Большой Советской Энциклопедии
- Беллетристы-разночинцы. // Мирский Д.С. История русской литературы с древнейших времен до 1925 года / Пер. с англ. Р. Зерновой. — London: Overseas Publications Interchange Ltd, 1992, - С. 445-450.
- Разгон В.Н. Источники формирования и состав купечества.
