Atšķirības starp "Referendārijs" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Referendārijs''' (lat. ''referendarius'', pol. ''referendarz'') - atkaribā no konteksta: '''1.''' Viena no augstākajām amatpersonām [[Vestgotu valsts|Vestgotu valstī]] un [[Franku valsts|Franku valstī]] kuras kompetencē bija [[Karalis|karaļa]] kancelejas lietvedības kārtošana: dokumentu pārzināšana, normatīvo aktu noformēšana, karaļa izdoto priekšrakstu izpildes uzraudzība utt. ''' | + | '''Referendārijs''' (lat. ''referendarius'', pol. ''referendarz''; no ''refero'' - "informēt") - atkaribā no konteksta: '''1.''' [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijā]] tiesas kūrējošs ierēdnis, pieņēma sūdzības, izskatīja, informēja tiesas par imperatora nostāju. '''2.'''Viena no augstākajām amatpersonām [[Vestgotu valsts|Vestgotu valstī]] un [[Franku valsts|Franku valstī]] kuras kompetencē bija [[Karalis|karaļa]] kancelejas lietvedības kārtošana: dokumentu pārzināšana, normatīvo aktu noformēšana, karaļa izdoto priekšrakstu izpildes uzraudzība utt. Vēlāk [[kanclers]] (''cancellarius''). '''3.''' Amatpersona [[Žečpospoļita]]s karaļa galmā XVI-XVIII gs., kas pieņēma sūdzības, izskatīja un, atkarībā no to svarīguma pakāpes, vai nu atbildēja, vai nodeva tās kancelejā tālākai nodošanai karalim. 1776. gadā tika izveidots atsevišķsi ''tiesu referendārija'' amats. '''4.''' [[Vatikāns|Vatikānā]] kūrijas ierēdnis, ''apustuliskais referendārijs'' (''referendarii Apostolici''), kurš pieņem, izskata un vajadzības gadījumā tālāk nodod Svētajam Krēslam adresētos lūgumrakstus, sagatavoja tiesas lēmumus un iesniedza [[Pāvests|pāvestam]] parakstīšanai (''Collegium referendariorum Signaturæ votantium''). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 31. marts, plkst. 09.17
Referendārijs (lat. referendarius, pol. referendarz; no refero - "informēt") - atkaribā no konteksta: 1. Bizantijas impērijā tiesas kūrējošs ierēdnis, pieņēma sūdzības, izskatīja, informēja tiesas par imperatora nostāju. 2.Viena no augstākajām amatpersonām Vestgotu valstī un Franku valstī kuras kompetencē bija karaļa kancelejas lietvedības kārtošana: dokumentu pārzināšana, normatīvo aktu noformēšana, karaļa izdoto priekšrakstu izpildes uzraudzība utt. Vēlāk kanclers (cancellarius). 3. Amatpersona Žečpospoļitas karaļa galmā XVI-XVIII gs., kas pieņēma sūdzības, izskatīja un, atkarībā no to svarīguma pakāpes, vai nu atbildēja, vai nodeva tās kancelejā tālākai nodošanai karalim. 1776. gadā tika izveidots atsevišķsi tiesu referendārija amats. 4. Vatikānā kūrijas ierēdnis, apustuliskais referendārijs (referendarii Apostolici), kurš pieņem, izskata un vajadzības gadījumā tālāk nodod Svētajam Krēslam adresētos lūgumrakstus, sagatavoja tiesas lēmumus un iesniedza pāvestam parakstīšanai (Collegium referendariorum Signaturæ votantium).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 94. lpp.
