Atšķirības starp "Rehenbergi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Rechenberg_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Rechenberg_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon Rehenbergi''' (''von Rechenberg'', kr. ''фон Рехенберг'') - [[bruņniecība]]s dzimta Saksijā un Silēzijā, un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Vidzemes igauņu daļā un Krievijas impērijas Ņižegorodskas guberņā. Dzimtas Baltijas atzara aizsācējs Eons fon Rehenbergs bijis valsts padomnieks Mēmelē (mūsd. Klaipēda). 1530. gadā no Brandenburgas kūrfirsta Albrehta Rastenburgas apriņķī saņēmis lēni. 1652. gadā Rehenbergi iecelti Zviedrijas dižciltīgo kārtā. 1772. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā. Rehenbergi tradicionāli izvēlējušies karjeru vai nu militārajā dienestā, vai jurisprudencē. Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā, šķiet, bijusi | + | '''fon Rehenbergi''' (''von Rechenberg'', kr. ''фон Рехенберг'') - [[bruņniecība]]s dzimta Saksijā un Silēzijā, un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Vidzemes igauņu daļā un Krievijas impērijas Ņižegorodskas guberņā. Dzimtas Baltijas atzara aizsācējs Eons fon Rehenbergs bijis valsts padomnieks Mēmelē (mūsd. Klaipēda). 1530. gadā no Brandenburgas kūrfirsta Albrehta Rastenburgas apriņķī saņēmis lēni. 1652. gadā Rehenbergi iecelti Zviedrijas dižciltīgo kārtā. 1772. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā. Rehenbergi tradicionāli izvēlējušies karjeru vai nu militārajā dienestā, vai jurisprudencē. Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā, šķiet, bijusi Ieķengrāves (''Eckengrave'') [[muiža]]. |
Jāuzmanās, jo literatūrā bieži tiek jaukti ar fon Rekenbergiem (''von Rekhenberg''), kuru ģerbonī sarkanā laukā ir sudraba bruņinieka cimds. | Jāuzmanās, jo literatūrā bieži tiek jaukti ar fon Rekenbergiem (''von Rekhenberg''), kuru ģerbonī sarkanā laukā ir sudraba bruņinieka cimds. | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 22. oktobris, plkst. 07.04
fon Rehenbergi (von Rechenberg, kr. фон Рехенберг) - bruņniecības dzimta Saksijā un Silēzijā, un tās vācbaltiešu atzars Vidzemes igauņu daļā un Krievijas impērijas Ņižegorodskas guberņā. Dzimtas Baltijas atzara aizsācējs Eons fon Rehenbergs bijis valsts padomnieks Mēmelē (mūsd. Klaipēda). 1530. gadā no Brandenburgas kūrfirsta Albrehta Rastenburgas apriņķī saņēmis lēni. 1652. gadā Rehenbergi iecelti Zviedrijas dižciltīgo kārtā. 1772. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā. Rehenbergi tradicionāli izvēlējušies karjeru vai nu militārajā dienestā, vai jurisprudencē. Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā, šķiet, bijusi Ieķengrāves (Eckengrave) muiža.
Jāuzmanās, jo literatūrā bieži tiek jaukti ar fon Rekenbergiem (von Rekhenberg), kuru ģerbonī sarkanā laukā ir sudraba bruņinieka cimds.
Skat. arī: Rehenbergi, saukti par Linteniem
