Atšķirības starp "Reibnici" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Reibnitz_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Reibnitz_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon Reibnici''' (''von Reibnitz'', kr. ''фон Рейбницы'') - sena Silēzijas izcelsmes [[bruņniecība]]s dzimta vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmo reizi dzimta | + | '''fon Reibnici''' (''von Reibnitz'', kr. ''фон Рейбницы'') - sena Silēzijas izcelsmes [[bruņniecība]]s dzimta vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmo reizi dzimta fiksēta 1288. gadā, kad avotos pieminēts [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] [[vasalis]] Heinrihs no Reibnicas ciema (''Henricus de Rybnicz'') Silēzijā. Arī turpmāk Reibnici cieši saistīti ar Silēzijas zemi, būdami vai nu Ordeņa, vai hercoga vasaļi. Dzimta bijusi visai bagāta pēcnācējiem, un XIV-XV gs. mijā daudzi Reibnici avotos parādās kā Ordeņa brāļi Prūsijā. |
| + | |||
| + | 1817. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
No zināmākajiem Baltijas atzara pārstāvjiem minami: ģenerālmajors Karls fon Reibnics (''Карл Павлович фон Рейбниц'', 1777-1843); | No zināmākajiem Baltijas atzara pārstāvjiem minami: ģenerālmajors Karls fon Reibnics (''Карл Павлович фон Рейбниц'', 1777-1843); | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 24. decembris, plkst. 15.22
fon Reibnici (von Reibnitz, kr. фон Рейбницы) - sena Silēzijas izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmo reizi dzimta fiksēta 1288. gadā, kad avotos pieminēts Vācu ordeņa vasalis Heinrihs no Reibnicas ciema (Henricus de Rybnicz) Silēzijā. Arī turpmāk Reibnici cieši saistīti ar Silēzijas zemi, būdami vai nu Ordeņa, vai hercoga vasaļi. Dzimta bijusi visai bagāta pēcnācējiem, un XIV-XV gs. mijā daudzi Reibnici avotos parādās kā Ordeņa brāļi Prūsijā.
1817. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem Baltijas atzara pārstāvjiem minami: ģenerālmajors Karls fon Reibnics (Карл Павлович фон Рейбниц, 1777-1843);
