Atšķirības starp "Reibnici" versijām

Versija, kas saglabāta 2016. gada 24. decembris, plkst. 15.44

fon Reibnici (von Reibnitz, kr. фон Рейбницы) - sena Silēzijas izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, Lietuvas lielkņazistē, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmo reizi dzimta fiksēta 1288. gadā, kad avotos pieminēts Vācu ordeņa vasalis Heinrihs no Reibnicas ciema (Henricus de Rybnicz) Silēzijā. Arī turpmāk Reibnici cieši saistīti ar Silēzijas zemi, būdami vai nu Ordeņa, vai hercoga vasaļi. Dzimta bijusi visai bagāta pēcnācējiem, un XIV-XV gs. mijā daudzi Reibnici avotos parādās kā Ordeņa brāļi Prūsijā. Kurzemes un Lietuvas atzara aizsācējs ir bruņinieks Hanss fon Reibnics (Hans Christoph von Reibnitz), kurš 1683. gadā ieguva īpašumu Lietuvā. Viņa dēls apakšpulkvedis Staņislavs fon Reibnics, Polijas karaļa flīģeladjutants, pēc laulībām ar Luīzi fon Knabenavu (Louise von Knabenau), ieguva īpašumus Kurzemē. Viņa dēls Johans fon Reibnics, kopš 1806. gada Mītavas garnizona kapteinis, vēlāk Krievijas impērijas armijas ģenerālis. 1817. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem Baltijas atzara pārstāvjiem minami: ģenerālmajors Karls fon Reibnics (Карл Павлович фон Рейбниц, 1777-1843);

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijusi Demenes (Demmen), Robežu (Grenzenthal), Dārzu (Gartensee), u.c. muižas.