Atšķirības starp "Reihstāgs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m (Resursi internetā par šo tēmu)
54. rindiņa: 54. rindiņa:
 
----
 
----
 
* [http://bse.sci-lib.com/article096304.html Значение слова "Рейхстаг" в Большой Советской Энциклопедии]
 
* [http://bse.sci-lib.com/article096304.html Значение слова "Рейхстаг" в Большой Советской Энциклопедии]
 +
* [http://bibliotekar.ru/ber/113.htm Рейхстаг - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона]
  
 
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]
 
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. oktobris, plkst. 10.34

Vācijas impērijas
Reihstāga prezidenti (1871.–1918.)
  • Eduard von Simson: 1871.-1874.
  • Maximilian Franz August von Forckenbeck: 1874.-1879.
  • Otto Theodor von Seydewitz: 1879.-1880.
  • Adolf Graf von Arnim-Boitzenburg: 1880.-1881.
  • Gustav Konrad Heinrich von Goßler: 1881.
  • Albert Erdmann Karl Gerhard von Levetzow: 1881.-1884.
  • Wilhelm von Wedell-Piesdorf: 1884.-1888.
  • Albert Erdmann Karl Gerhard von Levetzow: 1888.-1895.
  • Rudolf Freiherr von Buol-Berenberg: 1895.-1898.
  • Franz von Ballestrem: 1898.-1907.
  • Udo Graf zu Stolberg-Wernigerode: 1907.-1910.
  • Hans Graf von Schwerin-Löwitz: 1910.-1912.
  • Johannes Kaempf: 1912.-1918.
  • Konstantin Fehrenbach: 1918.

Reihstāgs (vāc. Reichstag no Reich - "valsts" + Tag - "sanāksme") - atkarībā no konteksta: 1. Augstākā kārtu pārstāvniecības sapulce Sv. Romas impērijā (kurā kopš XIII gs. piedalījās arī pilsētniecības pārstāvji). 2. Ziemeļvācu savienības (Norddeutscher Bund) parlamenta apakšpalāta 1867.-1871. gados. 3. Vācijas impērijā parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - Bundesrāts), vēlēta pārstāvniecības likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru. 3. Veimāras republikas laikā (1919.-1933.) parlamenta apakšpalāta, ko ievēlējā pēc proporcionālās pārstāvniecības principa. 4. Trešajā reihā parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam.

Nosaukums citās valodās:

  • angliski: The Reichstag
  • franciski: Le Reichstag
  • krieviski: Рейхстаг

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.

  • Peter Claus Hartmann. Das Heilige Römische Reich deutscher Nation in der Neuzeit 1486–1806. - Stuttgart, 2005, ISBN 3-15-017045-1
  • Axel Gotthard. Das Alte Reich 1495–1806. - Darmstadt, 2003, ISBN 3-534-15118-6
  • Helmut Neuhaus. Das Reich in der frühen Neuzeit (Enzyklopädie Deutscher Geschichte Band 42). - München, 2003, ISBN 3-486-56729-2
  • Heinz Angermeier. Das alte Reich in der deutschen Geschichte. Studien über Kontinuitäten und Zäsuren. - München, 1998, ISBN 3-486-55897-8
  • Thomas Nipperdey. Deutsche Geschichte 1866-1918. / Bd.II: Machtstaat vor der Demokratie. - München, 1998, S. 41-48. ISBN 3-406-44038-X
  • Wolfram Siemann. Gesellschaft im Aufbruch. Deutschland 1848-1871. - Frankfurt, 1990, S. 287
  • Hans Fenske. Deutsche Verfassungsgeschichte. Vom Norddeutschen Bund bis heute. - Berlin, 1993, S. 13-16
  • Hans-Ulrich Wehler. Deutsche Gesellschaftsgeschichte. Dritter Band: Von der deutschen Doppelrevolution bis zum Beginn des ersten Weltkrieges. 1849-1914. - München, 1995, S. 303

Resursi internetā par šo tēmu