Atšķirības starp "Rietumnieki" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rietumnieki''' – sabiedriskās domas virziens Krievijas impērijā XIX gs. 40. gados. Pamatmotīvs bija dzimtbūšanas likvidēšana un valsts eiropeizēšana. Izpaudās kā domubiedru „pulciņi“, kas regulāri savā starpā komunicēja klātienē un sarakstē, noformulējot un attīstot savas idejas, polemizējot par aktuāliem estētiskiem, filosofiskiem un sociāli politiskiem jautājumiem, centās iespēju robežās publicēties. Zināmākie rietumnieki bija: Hercens, [[Granovskis Timofejs|Granovskis]], Ogarjovs, V.Botkins, Kaveļins, N.Ketčers, J.Koršs, I.Turgeņevs, P.Aņņenkovs, I.Panajevs u.c. | + | '''Rietumnieki''' – sabiedriskās domas virziens Krievijas impērijā XIX gs. 40. gados. Pamatmotīvs bija dzimtbūšanas likvidēšana un valsts eiropeizēšana. Izpaudās kā domubiedru „pulciņi“, kas regulāri savā starpā komunicēja klātienē un sarakstē, noformulējot un attīstot savas idejas, polemizējot par aktuāliem estētiskiem, filosofiskiem un sociāli politiskiem jautājumiem, centās iespēju robežās publicēties. Zināmākie rietumnieki bija: [[Hercens Aleksandrs|Hercens]], [[Granovskis Timofejs|Granovskis]], Ogarjovs, V.Botkins, Kaveļins, N.Ketčers, J.Koršs, I.Turgeņevs, P.Aņņenkovs, I.Panajevs u.c. |
==Literatūra par šo tēmu== | ==Literatūra par šo tēmu== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 24. novembris, plkst. 16.31
Rietumnieki – sabiedriskās domas virziens Krievijas impērijā XIX gs. 40. gados. Pamatmotīvs bija dzimtbūšanas likvidēšana un valsts eiropeizēšana. Izpaudās kā domubiedru „pulciņi“, kas regulāri savā starpā komunicēja klātienē un sarakstē, noformulējot un attīstot savas idejas, polemizējot par aktuāliem estētiskiem, filosofiskiem un sociāli politiskiem jautājumiem, centās iespēju robežās publicēties. Zināmākie rietumnieki bija: Hercens, Granovskis, Ogarjovs, V.Botkins, Kaveļins, N.Ketčers, J.Koršs, I.Turgeņevs, P.Aņņenkovs, I.Panajevs u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Rietumnieki. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 363.-364. lpp.
