Atšķirības starp "Robinē Žans Batists Renē" versijām
m |
m |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* Ramakrišna. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 363. lpp. | * Ramakrišna. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 363. lpp. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.encyclopedia.com/doc/1G2-2830903698.html Robinet, Jean-Baptiste René - encyclopedia.com] | ||
| + | * [http://ewelike.com/authors/Jean+Baptiste+Rene+Robinet Books of Jean Baptiste Rene Robinet] | ||
[[Kategorija:R]] | [[Kategorija:R]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 26. novembris, plkst. 11.50
Žans Batists Renē Robinē (Jean Baptiste René Robinet, 1735.-1820.) – filosofs.
Savos uzskatos fundamentāli ietekmējies no Loka un Kondiljaka mācībām, kā arī no Leibnica idejām. Atzina telpā un laikā bezgalīgu materiālu substanci. Dabas daudzveidība esot pakļauta vispārīgās vienības un harmonijas principam, ko nosaka lietu cēloņsakarība. Cēlonības izpratnē Robinē atzina Hjūma koncepciju. Par Visuma elementārajām sastāvdaļām uzskatīja „animalkulas“ – ļoti sīkas dzīvas būtnes. Pasauli Dievs radot no materiālās substances. Izziņas teorijā uzskatīja, ka sajūtas ir zināšanu, arī teorētiskās domāšanas avots. Izšķīra trīs izziņas veidus: sajūtu, spriedumu un intuīciju, un atbilstoši tam trīs zināšanu drošuma tipus: juteklisko, demonstratīvo un intuitīvo drošumu. Idejas uzskatīja par objektu kopijām, un no šīs pozīcijas kritizēja Platona ideālismu. Juteklisko izziņu attiecināja uz ārējo parādību sfēru, taču pārliecība par cilvēka izziņas bezgalīgumu viņa uzskatus nošķir no agnosticisma. Galvenais darbs: „Par dabu“ (De la nature, 1761.-1766.).
Literatūra par šo tēmu
- Ramakrišna. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 363. lpp.
