Atšķirības starp "Romiešu leģions" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
Klasisko leģionu veidoja: | Klasisko leģionu veidoja: | ||
| − | * | + | * 9 '''[[kohorta]]s''' (katrā 480 leģionāru), + 1 izlases kohorta (800 leģionāru) un [[kavalērija]]s kohorta (120 jātnieki); |
| − | ** katru kohortu veidoja 3 [[manipula]]s (500-600 leģionāri) | + | ** katru kohortu veidoja 3 '''[[manipula]]s''' (500-600 leģionāri) |
*** katru manipulu veidoja 2 '''[[Centūrija (leģions)|centūrijas]]''' (80-100 leģionāri); | *** katru manipulu veidoja 2 '''[[Centūrija (leģions)|centūrijas]]''' (80-100 leģionāri); | ||
**** katru centūriju veidoja '''kontubernijas''' (''contubernium'' - 8 leģionāri) vai dekūrijas (10 leģionāri). | **** katru centūriju veidoja '''kontubernijas''' (''contubernium'' - 8 leģionāri) vai dekūrijas (10 leģionāri). | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 27. augusts, plkst. 16.36
Attēls:Roman legio.jpg
Romas leģionāru tērpu mūsdienu rekonstrukcija
Leģions (lat. legio, no legere, "savākt") - lielākā armijas pamatvienība Senās Romas armijā, 5-8 000 karavīru (skaitliskais sastāvs dažādos laika periodos bija dažāds). Attiecīgi, leģionā dienējošos karavīrus literatūrā dēvē par "leģionāriem".
Komentāri
Klasisko leģionu veidoja:
- 9 kohortas (katrā 480 leģionāru), + 1 izlases kohorta (800 leģionāru) un kavalērijas kohorta (120 jātnieki);
- katru kohortu veidoja 3 manipulas (500-600 leģionāri)
- katru manipulu veidoja 2 centūrijas (80-100 leģionāri);
- katru centūriju veidoja kontubernijas (contubernium - 8 leģionāri) vai dekūrijas (10 leģionāri).
- katru manipulu veidoja 2 centūrijas (80-100 leģionāri);
- katru kohortu veidoja 3 manipulas (500-600 leģionāri)
Literatūra
- Peter Connolly: Die römische Armee. Tiberius Claudius Maximus, Soldat im Dienste Trajans. Tessloff, Nürnberg 1996, ISBN 3-7886-0745-9
- Kate Gilliver: Auf dem Weg zum Imperium. Eine Geschichte der römischen Armee. Theiss, Stuttgart 2003, ISBN 3-8062-1761-0
- Adrian Goldworthy: Die Legionen Roms. Das große Handbuch zum Machtinstrument eines tausendjährigen Weltreiches. Zweitausendeins, Frankfurt a. M. 2004, ISBN 3-86150-515-0
- Marcus Junkelmann: Die Legionen des Augustus. Der römische Soldat im archäologischen Experiment. 9. Auflage. Zabern, Mainz 2003. ISBN 3-8053-0886-8
- Michael Simkins: Das Römische Heer von Cäsar bis Trajan. Wehr und Wissen, Bonn 1981. ISBN 3-8033-0330-3
- Arnold H. M. Jones: The Later Roman Empire. Blackwell, Oxford 1964, Baltimore 1986 (Nachdr. 2 Bde.), S. 607ff. (Zum spätantiken Heer.)
- Michael Whitby: Rome at War, 293-696. Routledge, London 2003. ISBN 0415968607 (Aktuelle, knappe Übersicht zum spätrömischen Heer)
- John Warry: Warfare in the Classical World. University of Oklahoma Press, Norman 2004. ISBN 0806127945
Yann Le Bohec: L'armée romaine sous le haut empire. 3. Auflage. Picard, Paris, 2002 (dt. Übersetzung der 1. Auflage: Die römische Armee von Augustus zu Konstantin d. Gr. Steiner, Stuttgart, 1993, ISBN 3-515-06300-5).
Resursi internetā par šo tēmu
- Римская Слава - Античное военное искусство
- Флавий Вегеций Ренат. Краткое изложение военного дела
- Р.Канья. Legio - Развитие легиона
- Рим со 140 г. до н.э. по 200 г. н.э.
- Darstellung der VEX.LEG.XXI.RAP (1. Jhdt. n.Chr)
- Darstellung der Legio XXII Pr., mit vielen Illustrationen und Beschreibungen des römischen Lebens im militärischen wie auch im zivilen Bereich
- Darstellung der Legio I Flavia Minervia Pia Fidelis Domitiana am Ende des 1. Jh. n. Chr.
- LEGIO I Minervia PF, Legion aus dem Raum von Bonn
- Legion VI Victrix Römercohorte Opladen
- Links zu verschiedenen Römergruppen
- die-roemer-online.de - Mehr zur Bewaffnung und Ausrüstung eines röm. Legionärs
