Atšķirības starp "Rusi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Rusi''' (no senģerm. ''roðr'', zv. ''rods'' - "airētājs", skr. ''русь'') - agrajos viduslaikos Austrumeiropā lietots apzīmējums skandināviem (somi par "rudsi" dēvēja tikai zviedrus), kas tur sirot un tirgoties. X-XII gs. [[Senkrievu kņazistes|senkrievu kņazistēs]] tā dēvēja daļu profesionālo karavīru, [[Kņazs|kņazu]] [[Karadraudze|karadraudžu]] vietējos skandināvu izcelsmes locekļus, nošķirot no skandināviem, t.s. [[varjagi]]em. Pirmo reizi apzīmējums "rhos" (''qui se, id est gentem suum, Rhos vocari dicebant'') parādās 839. gadā Bertranda franku hronikā. Acīmredzot no šī vārda vēlākos gadsimtos atvasināts zemes apzīmējums "Krievzeme" (''Русь''), etnonīms "krievi" (''русские'') un jaunajos laikos valsts nosaukums "Krievija" (''Россия'').
+
'''Rusi''' (no senģerm. ''roðr'', zv. ''rods'' - "airētājs", kr. ''русь, русы'', gr. ''Ῥῶς'', an. ''rus'', vc. ''Rus'') - agrajos viduslaikos Austrumeiropā lietots apzīmējums skandināviem (somi par "rudsi, ruotsi" dēvēja tikai zviedrus), kas tur sirot un tirgoties. X-XII gs. [[Senkrievu kņazistes|senkrievu kņazistēs]] tā dēvēja iedzīvotāju kategoriju, acīmredzot [[Kņazs|kņazu]] [[Karadraudze|karadraudžu]] vietējos skandināvu izcelsmes locekļus, profesionālos karavīrus, nošķirot no skandināviem, t.s. [[varjagi]]em. Pirmo reizi apzīmējums "rhos" (''qui se, id est gentem suum, Rhos vocari dicebant'') parādās 839. gadā Bertranda franku hronikā. Acīmredzot no šī vārda vēlākos gadsimtos atvasināts zemes apzīmējums "Krievzeme" (''Русь''), etnonīms "krievi" (''русские'') un jaunajos laikos valsts nosaukums "Krievija" (''Россия'').
  
 
Skat. Arī: [[normaņi]], [[vikingi]]
 
Skat. Arī: [[normaņi]], [[vikingi]]
12. rindiņa: 12. rindiņa:
 
* Gottfried Schramm. Rus und Russland. // Reallexikon der Germanischen Altertumskunde. Bd. 25 - Berlin, 2003, S. 609-616
 
* Gottfried Schramm. Rus und Russland. // Reallexikon der Germanischen Altertumskunde. Bd. 25 - Berlin, 2003, S. 609-616
 
* Marcin Woloszyn. Rus und Russland. // Reallexikon der Germanischen Altertumskunde. Bd. 25 - Berlin, 2003, S. 616-619
 
* Marcin Woloszyn. Rus und Russland. // Reallexikon der Germanischen Altertumskunde. Bd. 25 - Berlin, 2003, S. 616-619
 +
* Danylenko Andrii. The name Rus': In search of a new dimension. // Jahrbueher fuer Geschichte Osteuropas, Bd. 52, 2004, S. 1–32
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://www.britannica.com/topic/Rus Rus - Encyclopædia Britannica]
  
 
[[Category:Sabiedrība]]
 
[[Category:Sabiedrība]]

Versija, kas saglabāta 2015. gada 8. augusts, plkst. 09.01

Rusi (no senģerm. roðr, zv. rods - "airētājs", kr. русь, русы, gr. Ῥῶς, an. rus, vc. Rus) - agrajos viduslaikos Austrumeiropā lietots apzīmējums skandināviem (somi par "rudsi, ruotsi" dēvēja tikai zviedrus), kas tur sirot un tirgoties. X-XII gs. senkrievu kņazistēs tā dēvēja iedzīvotāju kategoriju, acīmredzot kņazu karadraudžu vietējos skandināvu izcelsmes locekļus, profesionālos karavīrus, nošķirot no skandināviem, t.s. varjagiem. Pirmo reizi apzīmējums "rhos" (qui se, id est gentem suum, Rhos vocari dicebant) parādās 839. gadā Bertranda franku hronikā. Acīmredzot no šī vārda vēlākos gadsimtos atvasināts zemes apzīmējums "Krievzeme" (Русь), etnonīms "krievi" (русские) un jaunajos laikos valsts nosaukums "Krievija" (Россия).

Skat. Arī: normaņi, vikingi

Literatūra par šo tēmu

  • Omeljan Pritsak. The Origin of Rus'. - Harvard University Press: Cambridge Mass., 1991
  • The Annals of Saint-Bertin, / trns. Janet L. Nelson - Manchester and New York, 1991

  • Ingmar Jansson: Skandinavien, Baltikum och Rus' under vikingatiden. // Det 22. nordiske historikermøte. Rapport I: Norden og Baltikum. Oslo 1994

  • Gottfried Schramm. Rus und Russland. // Reallexikon der Germanischen Altertumskunde. Bd. 25 - Berlin, 2003, S. 609-616
  • Marcin Woloszyn. Rus und Russland. // Reallexikon der Germanischen Altertumskunde. Bd. 25 - Berlin, 2003, S. 616-619
  • Danylenko Andrii. The name Rus': In search of a new dimension. // Jahrbueher fuer Geschichte Osteuropas, Bd. 52, 2004, S. 1–32

Resursi internetā par šo tēmu