Atšķirības starp "Sāgas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Sāgas''' (burt. "teikas") - viduslaikos Ziemeļeiropas tautu - skandināvu un īru - mutvārdu historiogrāfija, veltīta ievērojamiem notikumiem un varoņiem pagātnē, vienotas noteiktā prozas formā un runātas (pierakstīt tās sāka tikai XII gs. vidū) godos un tautas saietos. Pakāpeniski izstūma no aprites pirms tam dominējošās ziemeļnieku [[Skalds|skaldu]] dziesmas, kas bija dzeja ar vēstures motīviem. | + | '''Sāgas''' (burt. "teikas") - viduslaikos Ziemeļeiropas tautu - skandināvu un īru - mutvārdu historiogrāfija, veltīta ievērojamiem notikumiem un varoņiem pagātnē, vienotas noteiktā prozas formā un runātas (pierakstīt tās sāka tikai XII gs. vidū) godos un tautas saietos. Raksturīga lietišķa, spēcīga tautas valoda, objektivitāte, dramatiska iekšējā uzbūve, daudz dialogu, uz ģenealoģijas balstīta hronoloģija. Ārējā formā sāgas varētu dēvēt par ko vidēju starp uz vēsturiskiem notikumiem balstītu vēsturisku romānu un noveli. Pakāpeniski izstūma no aprites pirms tam dominējošās ziemeļnieku [[Skalds|skaldu]] dziesmas, kas bija dzeja ar vēstures motīviem. No XIII-XIV gs. līdz mūsdienām saglabājies ap 500 sāgu manuskriptu. |
Nozīmīgāko vietu žanrā ieņem skandināvu sāgas. | Nozīmīgāko vietu žanrā ieņem skandināvu sāgas. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 20. decembris, plkst. 14.09
Sāgas (burt. "teikas") - viduslaikos Ziemeļeiropas tautu - skandināvu un īru - mutvārdu historiogrāfija, veltīta ievērojamiem notikumiem un varoņiem pagātnē, vienotas noteiktā prozas formā un runātas (pierakstīt tās sāka tikai XII gs. vidū) godos un tautas saietos. Raksturīga lietišķa, spēcīga tautas valoda, objektivitāte, dramatiska iekšējā uzbūve, daudz dialogu, uz ģenealoģijas balstīta hronoloģija. Ārējā formā sāgas varētu dēvēt par ko vidēju starp uz vēsturiskiem notikumiem balstītu vēsturisku romānu un noveli. Pakāpeniski izstūma no aprites pirms tam dominējošās ziemeļnieku skaldu dziesmas, kas bija dzeja ar vēstures motīviem. No XIII-XIV gs. līdz mūsdienām saglabājies ap 500 sāgu manuskriptu.
Nozīmīgāko vietu žanrā ieņem skandināvu sāgas.
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 8.-11. lpp.
- Īru sāgas un pasakas. - Zinātne: Rīga, 1985. - 211 lpp.
