Atšķirības starp "Saime" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Saime''' - zemnieku sētā dzīvojoša kopa, - lielģimene, - kuru veido vismaz trīs (vectēva, tēva, dēla) ģimenes, ko apvieno radniecība un kopīga saimniecība, kā arī [[kalpi]] un [[algādži]]. Parasti sastāvēja no 15-25 locekļiem un tai bija patriarhāls raksturs.  17. gs. Vidzemē dominēja sētas ar 5–10 pieaugušajiem un 3–4 bērniem. Tiesa, vecuma dēļ ne vienmēr visi pieaugušie bija darbaspējīgi, bet bērnu skaits sētā nekādi neliecina par bārnu skaitu [[Saimnieks|saimnieka]] ģimenē.
+
'''Saime''' - lielģimene, - atkarībā no konteksta:
 +
* izplatītākā sabiedrības mazākā vienība [[Pirmatnējā sabiedrība|pirmatnējā]] un [[Vadonības sabiedrība|vadonības]] sabiedrībā.
 +
* zemnieku sētā dzīvojoša kopa, kuru veido vismaz trīs paaudžu (vectēva, tēva, dēla) ģimenes, ko apvieno radniecība un kopīga saimniecība, kā arī [[kalpi]] un [[algādži]]. Parasti sastāvēja no 15-25 locekļiem un tai bija patriarhāls raksturs.  17. gs. Vidzemē dominēja sētas ar 5–10 pieaugušajiem un 3–4 bērniem. Tiesa, vecuma dēļ ne vienmēr visi pieaugušie bija darbaspējīgi, bet bērnu skaits sētā nekādi neliecina par bērnu skaitu [[Saimnieks|saimnieka]] ģimenē.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2020. gada 22. jūlijs, plkst. 07.41

Saime - lielģimene, - atkarībā no konteksta:

  • izplatītākā sabiedrības mazākā vienība pirmatnējā un vadonības sabiedrībā.
  • zemnieku sētā dzīvojoša kopa, kuru veido vismaz trīs paaudžu (vectēva, tēva, dēla) ģimenes, ko apvieno radniecība un kopīga saimniecība, kā arī kalpi un algādži. Parasti sastāvēja no 15-25 locekļiem un tai bija patriarhāls raksturs. 17. gs. Vidzemē dominēja sētas ar 5–10 pieaugušajiem un 3–4 bērniem. Tiesa, vecuma dēļ ne vienmēr visi pieaugušie bija darbaspējīgi, bet bērnu skaits sētā nekādi neliecina par bērnu skaitu saimnieka ģimenē.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 215. lpp.
  • Auns Muntis. Cesvainieši 18. gadsimta otrajā pusē. // Latvijas arhīvi. 2000. Nr.1, 65.-89. lpp.