Saliešu likumi

No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 19. februāris, plkst. 15.01, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Saliešu likumi (viduslat. Lex Salica) jeb Saliešu tiesa (Pactus legis Salicae) - saliešu (franku) paražu tiesību krājums, pierakstīts 508.-511. gados (vēlāk papildināts ar Franku valsts karaļu kapitulārijiem). Senākais ģermāņu tiesību avots, sarakstīts sliktā latīņu valodā ar franku vārdu iestarpinājumiem. Tiek uzskatīts par romiešu tiesību un kanonisko tiesību vismazāk ietekmēto ģermāņu tiesību kopojumu. Sastāv galvenokārt no krimināltiesību un procesuāltiesību normām. Nenošķīra krimināl- un civilprocesu, nosakot to akuzācijas formu - lietu ierosināja tikai tad, ja pieprasīja prasītājs. Nepastāvēja iepriekšējā izmeklēšana. Process bija mutisks, atklāts un formāls. Abām procesa pusēm bija vienlīdzīgas tiesības (t.sk. iesniegt pierādījumus /arī dokumentus/, uzaicināt lieciniekus utt.), kuras realizēja sacensības veidā. Galvenie tiesas pierādījumi bija tiesājamā atzīšanās (confessio). Vēl pieļāva asinsatriebību, taču jau bija raksturīga tā sauktā kompozīcijas jeb izlīguma sistēma: par tiesību pārkāpumiem bija paredzēts naudas sods (solīdos un denārijos), ko tiesa piesprieda vainīgajam - t.i. sīki atrunāta naudas sodu sistēma par dažādu fizisku kaitējumu nodarīšanu (arī morālu: likums aizliedza lamāties, apvainot otru lamuvārdiem). Tiesvedība paredzēja tiesu divkaujas (sievietēm atļāva savā vietā nolīgt cīnītājus), ordālijas u.c. rituālas darbības. Liela daļa veltīta lauksaimniecībai un lopkopībai. Likumā minētas tīrumu aizsardzības metodes pret robežpārkāpumiem, runāts par cūku ganāmpulka aizsardzība pret zagļiem u.c. Izteikta kazuistika, kas nozīmē, ka vispārīgu principiālu normu nav, bet katrs noteikums nosaka īpašu gadījumu. Ja kāds izdarīja noziegumu kādā citā zemē vai cilšu apmetnē, viņam bija tiesības pieprasīt, lai viņu tiesā pēc tādiem likumiem, kādi ir viņa zemē. Pirmā Lex Salica redakcija tapusi Hlodviga laikā pirms 511. gada, bet būtiskākie tās papildinājumi un grozījumi veikti karaļa Pipina Īsā laikā (763.-764.) un Kārļa Lielā laikā (Āhenas reihstāgā 802.-803.), kad krājumis tika rediģēts, un tika izdots kā jauna versija Lex emendata, ko apstiprināja par likumu. Vietām bija spēkā līdz pat XI-XII gs. (Lombardijā, Tirolē).

Skat. barbaru tiesības

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 166. lpp.
  • Ārvalstu tiesību avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam) / sast. Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Turība: Rīga, 2007., 152.-188. lpp.

  • Drew Katherine Fischer. The laws of the Salian Franks (Pactus legis Salicae). - University of Pennsylvania Press: Philadelphia, 1991, ISBN 0-8122-8256-6/ISBN 0-8122-1322-X

  • Hans Achim Roll. Zur Geschichte der Lex Salica-Forschung. - Scientia: Aalen, 1972, ISBN 3-511-02837-X
  • Leges–Gentes–Regna. Zur Rolle von germanischen Rechtsgewohnheiten und lateinischer Schrifttradition bei der Ausbildung der frühmittelalterlichen Rechtskultur. / Dilcher G., Distler E.M. Hrsg. - Erich Schmidt Verlag: Berlin, 2006, ISBN 3-503-07973-4
  • Hendrik Kern. Die Glossen In Der Lex Salica Und Die Sprache Der Salischen Franken. - Kessinger Publishing , 2010, ISBN 1161258698

  • Салическая правда. - Образц. тип. им. Жданова: Москва, 1950

Resursi internetā par šo tēmu