Atšķirības starp "Samuraji" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | + | [[Attēls:Samuray_arms.png|right|thumb|200px|samuraja apbruņojums XV-XVII gs.]] | |
| − | [[Attēls:Samuray_arms.png|right|thumb|200px| | + | '''Samuraji''' (jap. 侍; arī ''busi'' 武士 - "karavīrs") - profesionāla karavīru kārta viduslaiku Japānā X-XIX gs. |
| − | '''Samuraji''' (jap. 侍; arī ''busi'' 武士 - "karavīrs") - profesionāla karavīru kārta viduslaiku Japānā. | ||
| − | + | == Komentāri == | |
| − | + | Apzīmējums '''samurajs''' atvasināts no darbības vārda ''saburau'' - burt. "sargāt, kalpot". Jēdziens parādās VII-VIII gs, kad turīgie (kas varēja iegādāties ieročus) zemnieki apvienojās pašaizsardzības vienībās [[daimjo]] virsvadībā. Starp daimjo un samurajiem pamazām izveidojās [[Sizerens|sizerena]]-[[Vasalis|vasaļu]] attiecības, un samuraji pārtapa par daimjo karadraudzi, laika gaitā tie izvērtās par atsevišķu kārtu, līdzīgu [[Bruņinieks|bruņiniekiem]] viduslaiku Eiropā. No saviem lēņu kungiem samuraji par kalpošanu parasti saņēma atlīdzību graudā (atkarībā no ranga, samurajam pienācās tik un tik ''[[koku]]'' rīsa, ko nodrošināja tā aizgādībā nodotais atbilstošs zemnieku skaits). Ap X gs. bija izveidjušies gandrīz autonomi bruņoti formējumi katrā novadā - samuraju klani. No klanu vadoņiem (''daimjo'') imperators rekrutēja provinču gubernatorus. | |
| − | + | Katra šāda samuraju klana iekšienē attīstījās strikti noteikta hierarhija, disciplīna un militarizēts dzīvesveids. Arī samuraju klanu savstarpējās attiecības noteica vasaļattiecību hierarhija - vājākie, mazākie klani bija lielāko, dižciltīgāko klanu (vairāku samuraju klanus - piemēram, Taira, Minamoto - saistīja asinsradniecības saites ar imperatora ģimeni) vasaļi, bet visi klani bija imperatora vasaļi. Vienīgais samuraju uzdevums bija kalpot savam klanam karā un vingrināties kaujas prasmēs miera laikā. | |
| − | + | Par spīti reālajai ietekmei, samuraji vienmēr sabiedrības kārtu hierarhijā atradās zemāk par [[Aristokrātija|aristokrātiju]]. | |
==== Sjogunāts ==== | ==== Sjogunāts ==== | ||
| − | + | [[Attēls:Samuari_armour_V.jpg|right|thumb|200px|samuraju bruņas V gs]] | |
1160. gadā Kijomori (1118.-1181.) no Taira klana iecēla par ''sangi'' - "imperatora padomnieku" ''Lielajā Valsts Padomē'' - pirmo reizi Japānas vēsturē samurajs izpelnījās tik augstu rangu valsts pārvaldē. 1167. gadā viņš kļuva par premjerministru, koncentrējot savās rokās visu reālo varu valstī. | 1160. gadā Kijomori (1118.-1181.) no Taira klana iecēla par ''sangi'' - "imperatora padomnieku" ''Lielajā Valsts Padomē'' - pirmo reizi Japānas vēsturē samurajs izpelnījās tik augstu rangu valsts pārvaldē. 1167. gadā viņš kļuva par premjerministru, koncentrējot savās rokās visu reālo varu valstī. | ||
Nākošās izmaiņas, kas ietekmēja samuraju statusu, bija pēc asiņaina kara starp Taira un Minamoto klaniem, kurā uzvarēja Minamoto. Klana vadonis Joritomo (1147.-1199.) ieradās 1190. gadā Kamakurā uz audienci pie imperatora Gotobas (1180.-1239.) un eksimperatora Gosirakavas (1127.-1192.), kur tika iecelts par ''gondainagonu'', t.i. galveno padomnieku un ''taisjo'' - Iekšējās pils Kreisā spārna pavēlnieku. Atšķirībā no Kijomori, viņš pilnībā atteicās no iejaukšanās imperatora galma lietās, tā nodrošinoties ar galma aristokrātijas atbalstu. 1192. gadā Joritomo tika iecelts par ''sei-i tai-sjogun'' - "armijas virspavēlnieku, barbaru pakļāvēju" (jeb vienkārši par [[Sjoguns|''sjogunu'']]). Tika izveidots virspavēlnieka "ģenerālštābs", jeb reālā valdība valdībā - ''Kamakura Bakufu'' ("bakufu" - karavadoņa štābs). Šādu sistēmu vēstures literatūrā dēvē par ''sjogunātu'', un tas saglabājās Japānā līdz pat 1868. gadam (mainoties gan ''sjogunu'' dinastijām), kad to pēc ''Bosin kara'' likvidēja imperators Meidzi. Pēc [[Meidzi reforma|Meidzi reformas]] samuraju kārta tika likvidēta, tiem aizliegts nēsāt kārtu apliecinošus atribūtus (divus zobenus). | Nākošās izmaiņas, kas ietekmēja samuraju statusu, bija pēc asiņaina kara starp Taira un Minamoto klaniem, kurā uzvarēja Minamoto. Klana vadonis Joritomo (1147.-1199.) ieradās 1190. gadā Kamakurā uz audienci pie imperatora Gotobas (1180.-1239.) un eksimperatora Gosirakavas (1127.-1192.), kur tika iecelts par ''gondainagonu'', t.i. galveno padomnieku un ''taisjo'' - Iekšējās pils Kreisā spārna pavēlnieku. Atšķirībā no Kijomori, viņš pilnībā atteicās no iejaukšanās imperatora galma lietās, tā nodrošinoties ar galma aristokrātijas atbalstu. 1192. gadā Joritomo tika iecelts par ''sei-i tai-sjogun'' - "armijas virspavēlnieku, barbaru pakļāvēju" (jeb vienkārši par [[Sjoguns|''sjogunu'']]). Tika izveidots virspavēlnieka "ģenerālštābs", jeb reālā valdība valdībā - ''Kamakura Bakufu'' ("bakufu" - karavadoņa štābs). Šādu sistēmu vēstures literatūrā dēvē par ''sjogunātu'', un tas saglabājās Japānā līdz pat 1868. gadam (mainoties gan ''sjogunu'' dinastijām), kad to pēc ''Bosin kara'' likvidēja imperators Meidzi. Pēc [[Meidzi reforma|Meidzi reformas]] samuraju kārta tika likvidēta, tiem aizliegts nēsāt kārtu apliecinošus atribūtus (divus zobenus). | ||
| − | == | + | == Literatūra == |
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 9., 15. lpp. | ||
| + | ---- | ||
* Hiroaki Sato, Legends of the Samurai. - Woodstock, NY, 1985. | * Hiroaki Sato, Legends of the Samurai. - Woodstock, NY, 1985. | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 12. septembris, plkst. 06.46
Samuraji (jap. 侍; arī busi 武士 - "karavīrs") - profesionāla karavīru kārta viduslaiku Japānā X-XIX gs.
Satura rādītājs
Komentāri
Apzīmējums samurajs atvasināts no darbības vārda saburau - burt. "sargāt, kalpot". Jēdziens parādās VII-VIII gs, kad turīgie (kas varēja iegādāties ieročus) zemnieki apvienojās pašaizsardzības vienībās daimjo virsvadībā. Starp daimjo un samurajiem pamazām izveidojās sizerena-vasaļu attiecības, un samuraji pārtapa par daimjo karadraudzi, laika gaitā tie izvērtās par atsevišķu kārtu, līdzīgu bruņiniekiem viduslaiku Eiropā. No saviem lēņu kungiem samuraji par kalpošanu parasti saņēma atlīdzību graudā (atkarībā no ranga, samurajam pienācās tik un tik koku rīsa, ko nodrošināja tā aizgādībā nodotais atbilstošs zemnieku skaits). Ap X gs. bija izveidjušies gandrīz autonomi bruņoti formējumi katrā novadā - samuraju klani. No klanu vadoņiem (daimjo) imperators rekrutēja provinču gubernatorus.
Katra šāda samuraju klana iekšienē attīstījās strikti noteikta hierarhija, disciplīna un militarizēts dzīvesveids. Arī samuraju klanu savstarpējās attiecības noteica vasaļattiecību hierarhija - vājākie, mazākie klani bija lielāko, dižciltīgāko klanu (vairāku samuraju klanus - piemēram, Taira, Minamoto - saistīja asinsradniecības saites ar imperatora ģimeni) vasaļi, bet visi klani bija imperatora vasaļi. Vienīgais samuraju uzdevums bija kalpot savam klanam karā un vingrināties kaujas prasmēs miera laikā.
Par spīti reālajai ietekmei, samuraji vienmēr sabiedrības kārtu hierarhijā atradās zemāk par aristokrātiju.
Sjogunāts
1160. gadā Kijomori (1118.-1181.) no Taira klana iecēla par sangi - "imperatora padomnieku" Lielajā Valsts Padomē - pirmo reizi Japānas vēsturē samurajs izpelnījās tik augstu rangu valsts pārvaldē. 1167. gadā viņš kļuva par premjerministru, koncentrējot savās rokās visu reālo varu valstī.
Nākošās izmaiņas, kas ietekmēja samuraju statusu, bija pēc asiņaina kara starp Taira un Minamoto klaniem, kurā uzvarēja Minamoto. Klana vadonis Joritomo (1147.-1199.) ieradās 1190. gadā Kamakurā uz audienci pie imperatora Gotobas (1180.-1239.) un eksimperatora Gosirakavas (1127.-1192.), kur tika iecelts par gondainagonu, t.i. galveno padomnieku un taisjo - Iekšējās pils Kreisā spārna pavēlnieku. Atšķirībā no Kijomori, viņš pilnībā atteicās no iejaukšanās imperatora galma lietās, tā nodrošinoties ar galma aristokrātijas atbalstu. 1192. gadā Joritomo tika iecelts par sei-i tai-sjogun - "armijas virspavēlnieku, barbaru pakļāvēju" (jeb vienkārši par sjogunu). Tika izveidots virspavēlnieka "ģenerālštābs", jeb reālā valdība valdībā - Kamakura Bakufu ("bakufu" - karavadoņa štābs). Šādu sistēmu vēstures literatūrā dēvē par sjogunātu, un tas saglabājās Japānā līdz pat 1868. gadam (mainoties gan sjogunu dinastijām), kad to pēc Bosin kara likvidēja imperators Meidzi. Pēc Meidzi reformas samuraju kārta tika likvidēta, tiem aizliegts nēsāt kārtu apliecinošus atribūtus (divus zobenus).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 9., 15. lpp.
- Hiroaki Sato, Legends of the Samurai. - Woodstock, NY, 1985.
Resursi internetā par šo tēmu
- Samuraju subkultūrai veltīts vortāls (angļu val.)
- Japanese Samurai History Forum (angļu val.)
- The Samurai Archives (angļu val.)
- Тёрнбулл Стивен. Самураи. Военная история. (krievu val.)
- Henry D. SMITH II. The Forty-Seventh Rōnin and the Chūshingura Imagination. (angļu val.)
- Edward J. Shultz. Ch'oe Ch'unghōn and Minamoto Yoritomo (angļu val.)
- Sonoda Hidehiro. The Decline of the Japanese Warrior Class, 1840-1880 (angļu val.)
- Japānas pilis (krievu val.)
- Guide to Japanese Castles (angļu val.)
- Yagyu Jubei: Master Swordsman. (angļu val.)
- Japanese History (angļu val.)
- Краткая история древней Японии (krievu val.)
- Сёгуны - военные правители Японии (krievu val.)
- Японские императоры (krievu val.)
- His name is "Matabei Mototsugu Goto" (angļu val.)
- Women Warriors of Japan (angļu val.)
- Anthony J. Bryant mājas lapa par samuraju ieroču un bruņu rekonstruēšanu (angļu val.)
- Sengoku - samuraju sadzīves rekonstruktoru klubs (krievu val.)
- Fotogalerija no mūsdienu samuraju festivāliem, pilis, bruņas (angļu val.)
