Atšķirības starp "Savvaļnieks" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Savvaļnieks''' - brīvprātīgais [[Krievijas impērija]]s armijā. Savvaļnieka pārbaudījumu izturēšana deva tiesības uz zināmiem atvieglojumiem kara dienestā. | + | '''Savvaļnieks''' (kr. ''вольноопределяющийся'') - zemākais [[čins]] brīvprātīgais [[Krievijas impērija]]s armijā. Savvaļnieka pārbaudījumu izturēšana deva tiesības uz zināmiem atvieglojumiem kara dienestā. |
Katrs savvaļnieks tika iedalīts savā rotā, un katram tika ierādīta atsevišķa istabiņa ar zaldātu apkalpotāju. Mācību komandā, apmācību kursa laikā savvaļnieki tika izvietoti vienā istabiņā pa 6-10 un uzvisiem tika piešķirts viens apkalpotājs. Pēc mācību komandas kursa pabeigšanas sekoja praktiskās šaušanas nodarbības un pārbaudījumi, pēc tam mācību komandas kursu bei-gušie savvaļnieki tika iedalīti rotās (atkal ar atsevišķām istabiņām un apkalpotājiem), bet tie, kuri gatavojās iestāties [[Junkuru skola|junkuru skolās]], tika atbrīvoti no dienesta pienākumu izpildīšanas, atļaujot gatavoties iestājpārbaudījumiem. Kā [[Radziņs Pēteris|P.Radziņš]] vēstulē māsai raksta, "pret savvaļniekiem visi izturas par visam citādi nekā pret vienkāršiem zaldātiem". | Katrs savvaļnieks tika iedalīts savā rotā, un katram tika ierādīta atsevišķa istabiņa ar zaldātu apkalpotāju. Mācību komandā, apmācību kursa laikā savvaļnieki tika izvietoti vienā istabiņā pa 6-10 un uzvisiem tika piešķirts viens apkalpotājs. Pēc mācību komandas kursa pabeigšanas sekoja praktiskās šaušanas nodarbības un pārbaudījumi, pēc tam mācību komandas kursu bei-gušie savvaļnieki tika iedalīti rotās (atkal ar atsevišķām istabiņām un apkalpotājiem), bet tie, kuri gatavojās iestāties [[Junkuru skola|junkuru skolās]], tika atbrīvoti no dienesta pienākumu izpildīšanas, atļaujot gatavoties iestājpārbaudījumiem. Kā [[Radziņs Pēteris|P.Radziņš]] vēstulē māsai raksta, "pret savvaļniekiem visi izturas par visam citādi nekā pret vienkāršiem zaldātiem". | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 23. augusts, plkst. 21.52
Savvaļnieks (kr. вольноопределяющийся) - zemākais čins brīvprātīgais Krievijas impērijas armijā. Savvaļnieka pārbaudījumu izturēšana deva tiesības uz zināmiem atvieglojumiem kara dienestā.
Katrs savvaļnieks tika iedalīts savā rotā, un katram tika ierādīta atsevišķa istabiņa ar zaldātu apkalpotāju. Mācību komandā, apmācību kursa laikā savvaļnieki tika izvietoti vienā istabiņā pa 6-10 un uzvisiem tika piešķirts viens apkalpotājs. Pēc mācību komandas kursa pabeigšanas sekoja praktiskās šaušanas nodarbības un pārbaudījumi, pēc tam mācību komandas kursu bei-gušie savvaļnieki tika iedalīti rotās (atkal ar atsevišķām istabiņām un apkalpotājiem), bet tie, kuri gatavojās iestāties junkuru skolās, tika atbrīvoti no dienesta pienākumu izpildīšanas, atļaujot gatavoties iestājpārbaudījumiem. Kā P.Radziņš vēstulē māsai raksta, "pret savvaļniekiem visi izturas par visam citādi nekā pret vienkāršiem zaldātiem".
