Atšķirības starp "Semjonovs Grigorijs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Grigorijs Semjonovs''' (''Семенов Григорий Михайлович'', 1890.-1946.) jeb '''atamans Semjonovs''' - Krievijas impērijas, vēlāk republikas virsnieks, ģenerālleitnants (1919.), [[Krievijas Pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] dalībnieks Austrumu | + | '''Grigorijs Semjonovs''' (''Семенов Григорий Михайлович'', 1890.-1946.) jeb '''atamans Semjonovs''' - Krievijas impērijas, vēlāk republikas virsnieks, ģenerālleitnants (1919.), [[Krievijas Pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] dalībnieks Austrumu frontē. |
Cēlies no Urālu [[kazaki]]em. 1911. gadā absolvējis Orenburgas karaskolu (''Оренбургское военное училище''). Piedalījies Pirmajā Pasaules karā. Kopš 1917. gada jūnija Pagaidu valdības komisārs Aizbaikālā, organizējis brīvprātīgo daļas armijai. Pēc [[Oktobra apvērsums|Oktobra apvērsuma]] iesaistījās bruņotajā cīņā pret [[lielinieki]]em Tālajos Austrumos un Sibīrijā. 1918. gada maijā kļuva par Aizbaikāla Pagaidu valdības vadītāju. No septembra - Sibīrijas Pagaidu valdības armijas atsevišķā korpusa komandieris. 1919. gada sākumā pasludināja sevi par Aizbaikāla kazaku [[Atamans|atamanu]] 30. jūlijā iecelts par Pieamūras kara apgabala priekšnieka un armijas komandiera ģenerāļa Rozanova (''С.Н. Розанов'') vietnieku. No 24. decembra visu aizmugures daļu un kara apgabalu komandieris. 1920. gada 4. janvārī uzņēmies augstāko varu Krievijas Austrumu apgabalos. Pēc sakāves, 1921. gada septembrī emigrējis. Pēc II Pasaules kara nonāca PSRS varas iestāžu rīcībā, 1946. gada 30. augustā pēc PSRS Augstākās tiesas sprieduma Semjonovam izpildīts nāvessods. | Cēlies no Urālu [[kazaki]]em. 1911. gadā absolvējis Orenburgas karaskolu (''Оренбургское военное училище''). Piedalījies Pirmajā Pasaules karā. Kopš 1917. gada jūnija Pagaidu valdības komisārs Aizbaikālā, organizējis brīvprātīgo daļas armijai. Pēc [[Oktobra apvērsums|Oktobra apvērsuma]] iesaistījās bruņotajā cīņā pret [[lielinieki]]em Tālajos Austrumos un Sibīrijā. 1918. gada maijā kļuva par Aizbaikāla Pagaidu valdības vadītāju. No septembra - Sibīrijas Pagaidu valdības armijas atsevišķā korpusa komandieris. 1919. gada sākumā pasludināja sevi par Aizbaikāla kazaku [[Atamans|atamanu]] 30. jūlijā iecelts par Pieamūras kara apgabala priekšnieka un armijas komandiera ģenerāļa Rozanova (''С.Н. Розанов'') vietnieku. No 24. decembra visu aizmugures daļu un kara apgabalu komandieris. 1920. gada 4. janvārī uzņēmies augstāko varu Krievijas Austrumu apgabalos. Pēc sakāves, 1921. gada septembrī emigrējis. Pēc II Pasaules kara nonāca PSRS varas iestāžu rīcībā, 1946. gada 30. augustā pēc PSRS Augstākās tiesas sprieduma Semjonovam izpildīts nāvessods. | ||
[[Kategorija:S]] | [[Kategorija:S]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 6. februāris, plkst. 09.58
Grigorijs Semjonovs (Семенов Григорий Михайлович, 1890.-1946.) jeb atamans Semjonovs - Krievijas impērijas, vēlāk republikas virsnieks, ģenerālleitnants (1919.), Pilsoņu kara dalībnieks Austrumu frontē.
Cēlies no Urālu kazakiem. 1911. gadā absolvējis Orenburgas karaskolu (Оренбургское военное училище). Piedalījies Pirmajā Pasaules karā. Kopš 1917. gada jūnija Pagaidu valdības komisārs Aizbaikālā, organizējis brīvprātīgo daļas armijai. Pēc Oktobra apvērsuma iesaistījās bruņotajā cīņā pret lieliniekiem Tālajos Austrumos un Sibīrijā. 1918. gada maijā kļuva par Aizbaikāla Pagaidu valdības vadītāju. No septembra - Sibīrijas Pagaidu valdības armijas atsevišķā korpusa komandieris. 1919. gada sākumā pasludināja sevi par Aizbaikāla kazaku atamanu 30. jūlijā iecelts par Pieamūras kara apgabala priekšnieka un armijas komandiera ģenerāļa Rozanova (С.Н. Розанов) vietnieku. No 24. decembra visu aizmugures daļu un kara apgabalu komandieris. 1920. gada 4. janvārī uzņēmies augstāko varu Krievijas Austrumu apgabalos. Pēc sakāves, 1921. gada septembrī emigrējis. Pēc II Pasaules kara nonāca PSRS varas iestāžu rīcībā, 1946. gada 30. augustā pēc PSRS Augstākās tiesas sprieduma Semjonovam izpildīts nāvessods.
