Atšķirības starp "Senā Grieķija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Hellāda pārdēvēju par Hellada, izmantojot pāradresāciju: pareizāk)
m
10. rindiņa: 10. rindiņa:
 
* ...
 
* ...
 
|}
 
|}
'''Hellada''' (sengr. Ἑλλάς, Ἑλλάδος, Hellas) jeb '''Senā Grieķija''' (Ἀρχαία Ἑλλάς) - sengrieķu apdzīvotās teritorijas apzīmējums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē. Pirmie valstiskie veidojumi radās ~II g.tk. p.m.ē. Aptuveni 1200. g. p.m.ē. [[Dorieši|doriešu]] cilšu iebrukuma rezultātā tās tika sagrautas un atjaunojās cilšu-dzimtu sabiedrības struktūra. VIII-VI gs. p.m.ē. bija izplatīta [[verdzība]]. Helladā [[Sinekisms|sinekisma procesā]] sāka veidoties un uzplauka [[polisa]]s, sengrieķi sāka dibināt [[kolonija]]s Dienviditālijā, Dienvidfrancijā, Ziemeļāfrikā, Melnās jūras piekrastē. Līdztekus tam laikam visai sarežģītām sociāli politiskajām struktūrām - vienlaikus dažādās sengrieķu polisās pastāvēja [[tirānija]]s, [[demokrātija]]s, [[oligarhija]]s, [[monarhija]]s, daudzviet saglabājās arī dzimtas kopienas attiecību paliekas. V-IV gs. mijai raksturīgas polisu savienības un cīņa par hegemoniju, līdz 338. g. p.m.ē. visu Helladu iekaroja [[Maķedonijas valsts]] un iestājās t.s. ''[[Hellēnisms|hellēnisma laikmets]]'' (IV-I gs. p.m.ē.). Pēc Maķedonijas lielvalsts sairšanas Helladā atsākās karojošo valstu savienību ([[Ahaju savienība]], [[Aitolijas savienība]] u.c.) laiks, līdz II-I gs. p.m.ē. to iekaroja [[Senā Roma]].
+
'''Hellada''' (sengr. ''Ἑλλάς, Ἑλλάδος, - Hellas'') jeb '''Senā Grieķija''' (''Ἀρχαία Ἑλλάς'') - sengrieķu apdzīvotās teritorijas apzīmējums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē. Pirmie valstiskie veidojumi radās ~II g.tk. p.m.ē. Aptuveni 1200. g. p.m.ē. [[Dorieši|doriešu]] cilšu iebrukuma rezultātā tās tika sagrautas un atjaunojās cilšu-dzimtu sabiedrības struktūra. VIII-VI gs. p.m.ē. bija izplatīta [[verdzība]]. Helladā [[Sinekisms|sinekisma procesā]] sāka veidoties un uzplauka [[polisa]]s, sengrieķi sāka dibināt [[kolonija]]s Dienviditālijā, Dienvidfrancijā, Ziemeļāfrikā, Melnās jūras piekrastē. Līdztekus tam laikam visai sarežģītām sociāli politiskajām struktūrām - vienlaikus dažādās sengrieķu polisās pastāvēja [[tirānija]]s, [[demokrātija]]s, [[oligarhija]]s, [[monarhija]]s, daudzviet saglabājās arī dzimtas kopienas attiecību paliekas. V-IV gs. mijai raksturīgas polisu savienības un cīņa par hegemoniju, līdz 338. g. p.m.ē. visu Helladu iekaroja [[Maķedonijas valsts]] un iestājās t.s. ''[[Hellēnisms|hellēnisma laikmets]]'' (IV-I gs. p.m.ē.). Pēc Maķedonijas lielvalsts sairšanas Helladā atsākās karojošo valstu savienību ([[Ahaju savienība]], [[Aitolijas savienība]] u.c.) laiks, līdz II-I gs. p.m.ē. to iekaroja [[Senā Roma]].
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 11. janvāris, plkst. 07.21

Hellāda
Ancient Greece.png
polisas
Hellādā:

Hellada (sengr. Ἑλλάς, Ἑλλάδος, - Hellas) jeb Senā Grieķija (Ἀρχαία Ἑλλάς) - sengrieķu apdzīvotās teritorijas apzīmējums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē. Pirmie valstiskie veidojumi radās ~II g.tk. p.m.ē. Aptuveni 1200. g. p.m.ē. doriešu cilšu iebrukuma rezultātā tās tika sagrautas un atjaunojās cilšu-dzimtu sabiedrības struktūra. VIII-VI gs. p.m.ē. bija izplatīta verdzība. Helladā sinekisma procesā sāka veidoties un uzplauka polisas, sengrieķi sāka dibināt kolonijas Dienviditālijā, Dienvidfrancijā, Ziemeļāfrikā, Melnās jūras piekrastē. Līdztekus tam laikam visai sarežģītām sociāli politiskajām struktūrām - vienlaikus dažādās sengrieķu polisās pastāvēja tirānijas, demokrātijas, oligarhijas, monarhijas, daudzviet saglabājās arī dzimtas kopienas attiecību paliekas. V-IV gs. mijai raksturīgas polisu savienības un cīņa par hegemoniju, līdz 338. g. p.m.ē. visu Helladu iekaroja Maķedonijas valsts un iestājās t.s. hellēnisma laikmets (IV-I gs. p.m.ē.). Pēc Maķedonijas lielvalsts sairšanas Helladā atsākās karojošo valstu savienību (Ahaju savienība, Aitolijas savienība u.c.) laiks, līdz II-I gs. p.m.ē. to iekaroja Senā Roma.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46.-47. lpp.
  • Rubenis A. Senās Grieķijas kultūra. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007., ISBN 9984048942
  • Senā Grieķija: eksperimentāls mācību līdzeklis. / sast. Jolanta Klišāne, grāmatu sērija: Vēstures avoti vidusskolai. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1998., ISBN 9984-17-017-9
  • Mihails Gasparovs. Aizraujošā Grieķija. Stāsti par sengrieķu kultūru. - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2008., ISBN 998423259X
  • Ambote A. Senā Grieķija. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1998., ISBN 9984-04-598-6
  • Antīkās literatūras antoloģija. - Latvijas PSR Zinātņu akadēmija. Valodas un literatūras institūts. Rīga, 1951.
  • Ardags Filips. Seno grieķu mīti un leģendas. - Egmont Latvija: Rīga, 1998., ISBN 9984-09-078-7
  • Belmane Ausma. Senās Grieķijas kultūra. - Republikāniskais mākslas mācību iestāžu metodiskais kabinets, Rīga, 1989.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.

  • Charles Freeman. Egypt, Greece and Rome. - Oxford University Press, 1996
  • Paul MacKendrick. The Greek Stones Speak: The Story of Archaeology in Greek Lands. - St. Martin's Press, 1962
  • Angus Konstam. Historical Atlas of Ancient Greece. - Thalamus publishing, UK, 2003, ISBN 1-904668-16-x
  • A Companion to the Classical Greek World. / Konrad H. Kinzl. - Blackwell, Oxford, 2006, ISBN 0-631-23014-9
  • Encyclopedia of Ancient Greece. / Nigel Wilson - Routledge, New York, 2006

  • Hans-Joachim Gehrke und Helmuth Schneider (Hrsg.). Geschichte der Antike. - Metzler, Stuttgart und Weimar 2000; 2. erw. Aufl. 2006
  • Linda-Marie Günther. Griechische Antike. - UTB/Francke, Tübingen 2008
  • Oswyn Murray, John K. Davies, Frank W. Walbank. Die Geschichte des antiken Griechenland. - Düsseldorf, 2006, ISBN 3-491-96167-X
  • Raimund Schulz. Kleine Geschichte des antiken Griechenland. - Reclam, Ditzingen, 2008

Resursi internetā par šo tēmu