Atšķirības starp "Senā Persija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
45. rindiņa: 45. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:PersiaMap.jpg|260px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:PersiaMap.jpg|260px]]
 
|}
 
|}
'''Senā Persija''' - reģions mūsdienu Irānas dienvidos, '''Parsuaša''' (sengr. Περσίς, -ίδος – ''Persida'', mūsdienu ''Farsa''), kuru apdzīvoja [[Persieši|persiešu]] ciltis, kas izveidoja Ahamenīdu Persijas lielvalsti. Vēstures literatūrā ar jēdzienu "Persija" apzīmē Ahamenīdu impēriju (VI-IV gs. p.m.ē.) un Sasanīdu impēriju (III-VII gs.), kā arī Pehlevi dinastijas Persijas valsti XX gs. (mūsdienu Irānu līdz 1935. gadam). Senākās cilvēku pēdas attiecas uz vēlo [[Paleolīts|paleolītu]] (''Mustjē perioda'' apmetne pie Behistunas). [[Mezolīts|Mezolīta]] mednieku vācēju apmetņu pēdas atrastas Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (Gari Namarbanda - X-VI g.tk. p.m.ē.) VII-V g.tk. p.m.ē. pirmo kultūraugu kultivēšana - zemkopības parādīšanās, - eneolīta vietsēdīgo zemkopju un lopkopju apmetnes.
+
'''Persija''' - reģions mūsdienu Irānas dienvidos, '''Parsuaša''' (sengr. Περσίς, -ίδος – ''Persida'', mūsdienu ''Farsa''), kuru apdzīvoja [[Persieši|persiešu]] ciltis, kas izveidoja Ahamenīdu Persijas lielvalsti, arī Irānas nosaukums līdz 1935. gadam. Vēstures literatūrā ar jēdzienu "Persija" apzīmē Ahamenīdu impēriju (VI-IV gs. p.m.ē.) un Sasanīdu impēriju (III-VII gs.), kā arī Persijas valsti XX gs. Senākās cilvēku pēdas attiecas uz vēlo [[Paleolīts|paleolītu]] (''Mustjē perioda'' apmetne pie Behistunas). [[Mezolīts|Mezolīta]] mednieku vācēju apmetņu pēdas atrastas Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (Gari Namarbanda - X-VI g.tk. p.m.ē.) VII-V g.tk. p.m.ē. pirmo kultūraugu kultivēšana - zemkopības parādīšanās, - eneolīta vietsēdīgo zemkopju un lopkopju apmetnes.Pēc IV gs.p.m.ē. sākuma, kad to iekaroja [[Senā Maķedonija|Maķedonija]], ''Persijas'' teritorija nepārtraukti nonāca dažādu valstu atkarībā, līdz pēc [[Pirmais Pasaules karš|1. Pasaules kara]] izveidojās ''Persijas'' valsts (mūzsdienu Irāna).
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
90. rindiņa: 90. rindiņa:
  
 
[[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]]
 
[[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]]
 +
[[Kategorija:Valstis]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 22. septembris, plkst. 06.16

Persija
Faravahar.png
valstis
Persijā:
  • Elamas valsts (2700.-539.g.p.m.ē.)
  • Mannas valsts (1000.-700.g.p.m.ē.)
  • Medijas lielvalsts (728.-550.g.p.m.ē.)
  • Ahamenīdu lielvalsts (550.-330.g.p.m.ē.)
  • Maķedonijas lielvalsts (331.-323. g.p.m.ē.)
  • Seleikīdu lielvalsts (323.-150.g.p.m.ē.)
  • Partas lielvalsts (150.g.p.m.ē.-224.g.)
  • Sasanīdu impērija (224.-650.g.)
  • Arābu kari (637.-651.g.)
  • Omeijādu kalifāts (661.-750.g.)
  • Abasīdu kalifāts (750.-1258.g.)
  • Tahirīdu valsts (821.-873.g.)
  • Alavīdu valsts (864.-928.g.)
  • Safarīdu valsts (861.-1003.g.)
  • Samanīdu valsts (875.-999.)
  • Zijarīdu valsts (928.-1043.g.)
  • Buīdu valsts (934.-1055.g.)
  • Gaznevīdu valsts (963.-1187.g.)
  • Seldžuku valsts (1037.-1194.g.)
  • Gurīdu valsts (1149.-1212.g.)
  • Horezmšahu lielvalsts (1077.-1231.g)
  • Juaņ impērija (1256.-1353.g.)
  • Muzafarīdu valsts (1314.-1393.g.)
  • Čobanīdu valsts (1337.-1357.g.)
  • Džalairīdu valsts (1339.-1432.g.)
  • Timurīdu lielvalsts (1370.-1506.g.)
  • Karakojunlu turkmēņu valsts (1407.-1468.g.)
  • Akkojunlu turkmēņu valsts (1378.-1508.g.)
  • Sefevīdu valsts (1501.-1722./1736.g.)
  • Hotaku valsts (1722.-1729.g.)
  • Afšarīdu valsts (1736.-1802.g.)
  • Zendu valsts (1750.-1794.g.)
  • Kadžaru valsts (1781.-1925.g)
  • Pehlevi Persija (1925.-1979.g.)
  • Persijas pagaidu valdība (1979.g.)
  • Irānas Islama Republika (no 1980.g.)
PersiaMap.jpg

Persija - reģions mūsdienu Irānas dienvidos, Parsuaša (sengr. Περσίς, -ίδος – Persida, mūsdienu Farsa), kuru apdzīvoja persiešu ciltis, kas izveidoja Ahamenīdu Persijas lielvalsti, arī Irānas nosaukums līdz 1935. gadam. Vēstures literatūrā ar jēdzienu "Persija" apzīmē Ahamenīdu impēriju (VI-IV gs. p.m.ē.) un Sasanīdu impēriju (III-VII gs.), kā arī Persijas valsti XX gs. Senākās cilvēku pēdas attiecas uz vēlo paleolītu (Mustjē perioda apmetne pie Behistunas). Mezolīta mednieku vācēju apmetņu pēdas atrastas Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (Gari Namarbanda - X-VI g.tk. p.m.ē.) VII-V g.tk. p.m.ē. pirmo kultūraugu kultivēšana - zemkopības parādīšanās, - eneolīta vietsēdīgo zemkopju un lopkopju apmetnes.Pēc IV gs.p.m.ē. sākuma, kad to iekaroja Maķedonija, Persijas teritorija nepārtraukti nonāca dažādu valstu atkarībā, līdz pēc 1. Pasaules kara izveidojās Persijas valsts (mūzsdienu Irāna).

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 50. lpp.

  • Mackenzie David Neil. A Concise Pahalvi Dictionary. / Trans. by Mahshid Mirfakhraie (in Persian) - Institute for Humanities and Cultural Studies: Tehrān, 2005, ISBN 964-426-076-7
  • Daniel Elton. The History of Iran. - Greenwood Press, 2001
  • The Cambridge History of Iran. / Bailey, Harold (ed.) - Cambridge University Press: Cambridge, 1993, ISBN 0-521-45148-5
  • Pierre Briant. From Cyrus to Alexander: A History of the Persian Empire. - Eisenbrauns, 2002, ISBN 978-1-57506-0310
  • Houchang Nahavandi. The Last Shah of Iran - Fatal Countdown of a Great Patriot betrayed by the Free World, a Great Country whose fault was Success. - Aquilion, 2005, ISBN 1-904997-03-1
  • Farrokh Kaveh. Shadows in the Desert: Ancient Persia at War. - Osprey, 2007, ISBN 978-1-84603-108-3
  • Brosius Maria. The Persians. - Routledge, 2006, ISBN 978-0-41532-090-0

  • Пигулевская Н. В., Византия и Иран на рубеже VI и VII вв. - Москва-Ленинград, 1946
  • Пигулевская Н. В., Месопотамия на рубеже V и VI вв. - Москва-Ленинград, 1940
  • Луконин В. Г., Культура Сасанидского Ирана. - Москва, 1969
  • Периханян А. Г., Сасанидский судебник. - Ереван, 1973
  • Фрай Р. Н., Наследие Ирана. [пер. с англ.] - Москва, 1972
  • Xаныков Н. Записки по этнографии Персии. - Москва, 1977

Resursi internetā par šo tēmu