Atšķirības starp "Sensimonisti" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Sensimonisti''' - [[Sensimonisms|sensimonisma]] mācības piekritēji, pirmie sociālisti XIX gs. pirmajā pusē. Kā sabiedriski politiska grupa izveidojās divdesmito gadu beigās, neilgi pirms pašas 1830. gada jūlija revolūcijas, [[Sensimons de Ruvruā Anrī Klods|Sensimona]] skolnieki nodibināja entuziastu pulciņu - Anfantēns B.P. (1796.-1864.), Bazārs S.A. (1791.-1832.) u.c. - kas pirmoreiz uzstājās ar sociālas reformas, ar sociāla pārkārtojuma ideju. Tie bija pirmie XIX gadsimteņa sociālisti (vārds «[[sociālisms]]» parādījās literatūrā drusku vēlāk, 30. gadu sākumā, un to pirmoreiz lietoja viens no sensimonistiem, Pjērs Lerū). Sensimonisti uzskatīja savas prasības pēc sociālās reformas par visas cilvēces kultūras attīstības gaitas neizbēgamu konsekvenci. Viņi bija pārliecināti, ka cilvēce milzīgiem soļiem iet uz priekšu: meklēja progresa likumu un redzēja šā likuma izpausmi personības atbrīvošanā, tai apstāklī, ka nu jau cilvēks mazāk ekspluatē cilvēku. Tālāk viņi redzēja šā likuma izpausmi mierīgas asociācijas pieaugumā: tā apvieno arvien lielākas un lielākas cilvēku grupas un tiecas izmantot visas zemeslodes bagātības un materiālos līdzekļus. | '''Sensimonisti''' - [[Sensimonisms|sensimonisma]] mācības piekritēji, pirmie sociālisti XIX gs. pirmajā pusē. Kā sabiedriski politiska grupa izveidojās divdesmito gadu beigās, neilgi pirms pašas 1830. gada jūlija revolūcijas, [[Sensimons de Ruvruā Anrī Klods|Sensimona]] skolnieki nodibināja entuziastu pulciņu - Anfantēns B.P. (1796.-1864.), Bazārs S.A. (1791.-1832.) u.c. - kas pirmoreiz uzstājās ar sociālas reformas, ar sociāla pārkārtojuma ideju. Tie bija pirmie XIX gadsimteņa sociālisti (vārds «[[sociālisms]]» parādījās literatūrā drusku vēlāk, 30. gadu sākumā, un to pirmoreiz lietoja viens no sensimonistiem, Pjērs Lerū). Sensimonisti uzskatīja savas prasības pēc sociālās reformas par visas cilvēces kultūras attīstības gaitas neizbēgamu konsekvenci. Viņi bija pārliecināti, ka cilvēce milzīgiem soļiem iet uz priekšu: meklēja progresa likumu un redzēja šā likuma izpausmi personības atbrīvošanā, tai apstāklī, ka nu jau cilvēks mazāk ekspluatē cilvēku. Tālāk viņi redzēja šā likuma izpausmi mierīgas asociācijas pieaugumā: tā apvieno arvien lielākas un lielākas cilvēku grupas un tiecas izmantot visas zemeslodes bagātības un materiālos līdzekļus. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.bf.rtu.lv/documents/nvsd/materiali/kontrold.doc Zvejnieks A. Sociālās attīstības modeļi (.doc)] | ||
[[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 13. decembris, plkst. 14.22
Sensimonisti - sensimonisma mācības piekritēji, pirmie sociālisti XIX gs. pirmajā pusē. Kā sabiedriski politiska grupa izveidojās divdesmito gadu beigās, neilgi pirms pašas 1830. gada jūlija revolūcijas, Sensimona skolnieki nodibināja entuziastu pulciņu - Anfantēns B.P. (1796.-1864.), Bazārs S.A. (1791.-1832.) u.c. - kas pirmoreiz uzstājās ar sociālas reformas, ar sociāla pārkārtojuma ideju. Tie bija pirmie XIX gadsimteņa sociālisti (vārds «sociālisms» parādījās literatūrā drusku vēlāk, 30. gadu sākumā, un to pirmoreiz lietoja viens no sensimonistiem, Pjērs Lerū). Sensimonisti uzskatīja savas prasības pēc sociālās reformas par visas cilvēces kultūras attīstības gaitas neizbēgamu konsekvenci. Viņi bija pārliecināti, ka cilvēce milzīgiem soļiem iet uz priekšu: meklēja progresa likumu un redzēja šā likuma izpausmi personības atbrīvošanā, tai apstāklī, ka nu jau cilvēks mazāk ekspluatē cilvēku. Tālāk viņi redzēja šā likuma izpausmi mierīgas asociācijas pieaugumā: tā apvieno arvien lielākas un lielākas cilvēku grupas un tiecas izmantot visas zemeslodes bagātības un materiālos līdzekļus.
