Sigismunda Augusta privilēģija

No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 21. augusts, plkst. 14.21, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sigismunda Augusta privilēģija (Privilegium Sigismundi Augusti) - 1561. gada 28. novembrī publicēts likumprojekts, ko Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds II Augusts bija paredzējis Livonijas muižniecībai civilo un juridisko attiecību papildus reglamentizācijai, kurā tika vēlreiz tika apstiprināti pamatprincipi, kas jau bija formulēti Padošanās līgumos, t.i. garantētas Kurzemes bruņniecības tiesības, brīvības un privilēģijas, vācu tiesības un kundzība (deutsche Obrigkeit). Dokumentu lielā mērā veidoja karaļa solījumi attiecībā uz valdošo aprindu privilēģiju saglabāšanu un palielināšanu pēc kara beigām.[1] Privilēģijās bija paredzēta luterāņu baznīcu uzturēšana, muižnieku atbrīvošana no nodokļiem, zemnieku klaušu darba izmantošanas tiesības, tiesības atprasīt no muižas aizbēgušos zemniekus, tiesības ieņemt valsts amatus, pilsētu tirgotāju rīcības brīvības ierobežojumi u.c. privilēģijas.

Ne Sigismunda Augusta pēctecis Polijas-Lietuvas tronī Stefans Batorijs, ne vēlāk Zviedrijas karaļi (kas vēlāk valdīja Vidzemē) šo privilēģiju netika apstiprinājuši. Privilēģijas oriģināls nav saglabājies - kas ļāva tās eksistenci apšaubīt, - taču Kurzemes hercogistē Sigismunda Augusta privilēģijas likumība netika apšaubīta. Kad Vidzemes bruņiecība pakļāvās Krievijas caram Pēterim I, kurš bija ar mieru privilēģiju apstiprināt, varēja uzrādīt tikai publicētu privilēģijas norakstu Dāvida Hitreja (Chyträus, 1530.-1600.) 1593. gadā Rostokā izdotajā grāmatā "Chronicon Saxoniae ab a. 1500 ad a. 1595".

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Ne dokumenta oriģināla, ne apstiprināta noraksta nekur nav - teksts zināms pēc Codex diplomaticus regni Poloniae et amgni ducatus Litvaniae. // Tomus V, Quo ut universae Livoniae ita speciatim Curlandiae et Semigalliae Ducatuum res continentur. / hrsg. Von Matthias Dogiel - Wilna, 1759

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 640. f., 3. apr., 625. l.
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 16. lpp.
  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 95.-96. lpp.

  • Kurland. Vom polnisch-litauischen Lehnsherzogtum zur russischen Provinz. Dokumente zur Verfassungsgeschichte 1661 – 1795. / hrsg.von Erwin Oberländer und Volker Keller. - Paderborn, 2008

Resursi internetā par šo tēmu