Atšķirības starp "Silvestra žēlastība" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Silvestra dāvinājums''' (lejasvāc. ''Sylvestersche Gnade'') - Rīgas [[Arhibīskaps|arhibīskapa]] [[Stodevešers Silvestrs|Silvestra Stodevešera]] 1457. gada 6. februārī izdotās privilēģijas saviem [[Vasalis|vasaļiem]] (attiecās galvenokārt uz lēņa muižām [[Rīgas arhibīskapija]]s ''Lībiešu galā''. Paplašināja mantošanas tiesības (noteica, ka [[Lēnis|lēņu]] [[muiža]]s var mantot ne tikai vasaļu dēli, bet arī meitas un pat blakus līniju radinieki līdz 5. radniecības pakāpei). Līdz ar to lēņa muižas faktiski kļuva par vasaļu privātīpašumu, kaut juridiski turpināja būt [[Senjors|senjora]] valdījumā, bet zemnieki tika piesaistīti zemei, kļūstot par [[dzimtcilvēki]]em.
+
'''Silvestra dāvinājums''' (lejasvāc. ''Sylvestersche Gnade'') - Rīgas [[Arhibīskaps|arhibīskapa]] [[Stodevešers Silvestrs|Silvestra Stodevešera]] 1457. gada 6. februārī izdotās [[privilēģija]]s saviem [[Vasalis|vasaļiem]] (attiecās galvenokārt uz lēņa muižām [[Rīgas arhibīskapija]]s ''Lībiešu galā''. Paplašināja mantošanas tiesības (noteica, ka [[Lēnis|lēņu]] [[muiža]]s var mantot ne tikai vasaļu dēli, bet arī meitas un pat blakus līniju radinieki līdz 5. radniecības pakāpei). Līdz ar to lēņa muižas faktiski kļuva par vasaļu privātīpašumu, kaut juridiski turpināja būt [[Senjors|senjora]] valdījumā, bet zemnieki tika piesaistīti zemei, kļūstot par [[dzimtcilvēki]]em.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 3. decembris, plkst. 15.24

Silvestra dāvinājums (lejasvāc. Sylvestersche Gnade) - Rīgas arhibīskapa Silvestra Stodevešera 1457. gada 6. februārī izdotās privilēģijas saviem vasaļiem (attiecās galvenokārt uz lēņa muižām Rīgas arhibīskapijas Lībiešu galā. Paplašināja mantošanas tiesības (noteica, ka lēņu muižas var mantot ne tikai vasaļu dēli, bet arī meitas un pat blakus līniju radinieki līdz 5. radniecības pakāpei). Līdz ar to lēņa muižas faktiski kļuva par vasaļu privātīpašumu, kaut juridiski turpināja būt senjora valdījumā, bet zemnieki tika piesaistīti zemei, kļūstot par dzimtcilvēkiem.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 16. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu