Atšķirības starp "Simolini" versijām
m |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''fon Simolini''' (''von Simolin'', kr. ''фон Симолины'') – valahu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta (uzvārds nāk ko Simoles muižas Somijā nosaukuma). Dzimtas aizsācējs ir Abo (mūsd. Turku) luterāņu mācītājs Matiass Mihaels Simolins (1684-1753), kurš, saskaņā ar dzimtas leģendu, cēļies no Septiņkaldes [[Gospodars|gospodaru]] Batoriju dzimtas. 1867. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. | + | '''fon Simolini''' (''von Simolin'', kr. ''фон Симолины'') – valahu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta (uzvārds nāk ko Simoles muižas Somijā nosaukuma). Dzimtas aizsācējs ir Abo (mūsd. Turku) luterāņu mācītājs Matiass Mihaels Simolins (1684-1753), kurš, saskaņā ar dzimtas leģendu, cēļies no Septiņkaldes [[Gospodars|gospodaru]] Batoriju dzimtas. 1767. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1867. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. |
Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas pilnvarotais Stokholmā, Londonā, no 1785. gada Parīzē, Johans Matiass fon Simolins (1720-1799); Krievijas impērijas galma ministrs Mītavā [[Simolins Karls Gustavs fon|Karls Gustavs fon Simolins]] (1715-1777), vēsturnieks un ģenealogs Aleksandrs fon Simolins (1800-1860). | Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas pilnvarotais Stokholmā, Londonā, no 1785. gada Parīzē, Johans Matiass fon Simolins (1720-1799); Krievijas impērijas galma ministrs Mītavā [[Simolins Karls Gustavs fon|Karls Gustavs fon Simolins]] (1715-1777), vēsturnieks un ģenealogs Aleksandrs fon Simolins (1800-1860). | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 27. februāris, plkst. 14.35
fon Simolini (von Simolin, kr. фон Симолины) – valahu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta (uzvārds nāk ko Simoles muižas Somijā nosaukuma). Dzimtas aizsācējs ir Abo (mūsd. Turku) luterāņu mācītājs Matiass Mihaels Simolins (1684-1753), kurš, saskaņā ar dzimtas leģendu, cēļies no Septiņkaldes gospodaru Batoriju dzimtas. 1767. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1867. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu.
Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas pilnvarotais Stokholmā, Londonā, no 1785. gada Parīzē, Johans Matiass fon Simolins (1720-1799); Krievijas impērijas galma ministrs Mītavā Karls Gustavs fon Simolins (1715-1777), vēsturnieks un ģenealogs Aleksandrs fon Simolins (1800-1860).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Piena (Berghof), Alsungas (Allschwangen), Kalnamuiža (Sieksātes, Seeksaten), Grāvendāles (Grawendahl), Briņķu (Altdorf), Pērbones (Perbohnen) u.c. muižas.
