Atšķirības starp "Simolini" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Von_Simolin_Wappen.png|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:Von_Simolin_Wappen.png|right|thumb|300px|]] | ||
| − | '''fon Simolini''' (''von Simolin'', kr. ''фон Симолины'') – valahu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta (uzvārds nāk no dzimtas pirmā īpašuma, Simoles muižas Somijā nosaukuma). Dzimtas aizsācējs ir Abo (mūsd. Turku) luterāņu mācītājs Matiass Mihaels Simolins (1684-1753), kurš, saskaņā ar dzimtas leģendu, cēļies no Septiņkaldes [[Gospodars|gospodaru]] Batoriju dzimtas. 1767. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], bet 1768. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1775. gadā Karls Gustavs fon Simolins saņēma Polijas karalistes [[Barons|barona]] titulu (1867. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz titulu). | + | '''fon Simolini''' (''von Simolin'', kr. ''фон Симолины'') – valahu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta (uzvārds nāk no dzimtas pirmā īpašuma, Simoles muižas Somijā nosaukuma). Dzimtas aizsācējs ir Abo (mūsd. Turku) luterāņu mācītājs Matiass Mihaels Simolins (1684-1753), kurš, saskaņā ar dzimtas leģendu, cēļies no Septiņkaldes [[Gospodars|gospodaru]] Batoriju dzimtas. 1767. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], bet 1768. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1775. gadā Karls Gustavs fon Simolins saņēma Polijas karalistes [[Barons|barona]] titulu (1867. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz titulu). |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas pilnvarotais Stokholmā, Londonā, no 1785. gada Parīzē, Johans Matiass fon Simolins (1720-1799); Krievijas impērijas galma ministrs Mītavā [[Simolins Karls Gustavs fon|Karls Gustavs fon Simolins]] (1715-1777), vēsturnieks un ģenealogs Aleksandrs fon Simolins (1800-1860), jurists un tiesību zinātnieks Aleksandrs fon Simolins (1879-1919). | Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas pilnvarotais Stokholmā, Londonā, no 1785. gada Parīzē, Johans Matiass fon Simolins (1720-1799); Krievijas impērijas galma ministrs Mītavā [[Simolins Karls Gustavs fon|Karls Gustavs fon Simolins]] (1715-1777), vēsturnieks un ģenealogs Aleksandrs fon Simolins (1800-1860), jurists un tiesību zinātnieks Aleksandrs fon Simolins (1879-1919). | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 27. februāris, plkst. 17.11
fon Simolini (von Simolin, kr. фон Симолины) – valahu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta (uzvārds nāk no dzimtas pirmā īpašuma, Simoles muižas Somijā nosaukuma). Dzimtas aizsācējs ir Abo (mūsd. Turku) luterāņu mācītājs Matiass Mihaels Simolins (1684-1753), kurš, saskaņā ar dzimtas leģendu, cēļies no Septiņkaldes gospodaru Batoriju dzimtas. 1767. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1768. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1775. gadā Karls Gustavs fon Simolins saņēma Polijas karalistes barona titulu (1867. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz titulu).
Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas pilnvarotais Stokholmā, Londonā, no 1785. gada Parīzē, Johans Matiass fon Simolins (1720-1799); Krievijas impērijas galma ministrs Mītavā Karls Gustavs fon Simolins (1715-1777), vēsturnieks un ģenealogs Aleksandrs fon Simolins (1800-1860), jurists un tiesību zinātnieks Aleksandrs fon Simolins (1879-1919).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Piena (Berghof), Alsungas (Allschwangen), Kalnamuiža (Sieksātes, Seeksaten), Grāvendāles (Grawendahl), Briņķu (Altdorf), Pērbones (Perbohnen), Lieldzeldes (Groß-Dselden) u.c. muižas.
Johans Matiass fon Simolins
Literatūra par šo tēmu
- Stammtafeln des edlen Geschlechtes der Báthory von Simolin. / hrsg. Alexander Freiherrn von Simolin - A. Simolin: Berlin, 1855
