Atšķirības starp "Slabada" versijām
No ''Vēsture''
m |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Slabada''' (no kr. ''слобода'') - noteiktas sociālas grupas kompakti apdzīvota vieta senkrievu zemēs XI- | + | '''Slabada''' (no kr. ''слобода'') - noteiktas sociālas grupas kompakti apdzīvota vieta senkrievu zemēs XI-XVIII gs. (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ārpilsēta, ciems), kura bija daļēji atbrīvotas no nodokļiem. Bija ''strēlnieku'', ''klosteru'', ''amatnieku'', ''ārzemnieku'' u.c. ''slobodas''. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] - pilsētciemam līdzīga, blīvi apdzīvota vieta, kam raksturīga strauja izaugsme, kuru apdzīvo amatnieki, kas nav saistīti ar lauksaimniecību. |
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 74. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 74. lpp. | ||
[[Kategorija:Administratīvais iedalījums]] | [[Kategorija:Administratīvais iedalījums]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 7. februāris, plkst. 14.35
Slabada (no kr. слобода) - noteiktas sociālas grupas kompakti apdzīvota vieta senkrievu zemēs XI-XVIII gs. (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ārpilsēta, ciems), kura bija daļēji atbrīvotas no nodokļiem. Bija strēlnieku, klosteru, amatnieku, ārzemnieku u.c. slobodas. Kurzemes un Zemgales hercogistē - pilsētciemam līdzīga, blīvi apdzīvota vieta, kam raksturīga strauja izaugsme, kuru apdzīvo amatnieki, kas nav saistīti ar lauksaimniecību.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 74. lpp.
