Atšķirības starp "Slepenā padome" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūra) |
m (→Literatūra) |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 88. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 88. lpp. | ||
---- | ---- | ||
| − | Privy Council. Encyclopædia Britannica. / 11th ed. - Cambridge University Press, London, 1911 | + | * Privy Council. Encyclopædia Britannica. / 11th ed. - Cambridge University Press, London, 1911 |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 8. februāris, plkst. 09.49
Slepenā padome (angl Privy council, vāc. Geheimer Rat, kr. Тайный совет), slepenā kolēģija, slepenais kabinets - monarha padomdevēja institūcija, kas sastāvēja no augstākajiem galma ierēdņiem, monarha favorītiem un uzticības personām vēlajos viduslaikos un jauno laiku sākumā, galvenokārt absolūtajās monarhjās. Bez valsts pārvaldes jautājumiem Slepenās padomes kompetencē bija arī svarīgākās tieslietas, piemēram, valsts nodevība, naudas viltošana u.c. Dažās valstīs (piemēram, Lielbritānijā) no Slepenās padomes izveidojās Ministru kabinets.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 88. lpp.
- Privy Council. Encyclopædia Britannica. / 11th ed. - Cambridge University Press, London, 1911
