Atšķirības starp "Sociālistiskais īpašums" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Sociālistiskais īpašums''' (kr. ''социалистическая собственность'') - sabiedriskais īpašums t.s. sociālistiskajās valstīs XX gs.
 
'''Sociālistiskais īpašums''' (kr. ''социалистическая собственность'') - sabiedriskais īpašums t.s. sociālistiskajās valstīs XX gs.
  
[[PSRS]] izdalīja 2 sociālistiskā īpašuma pamattipus: visas tautas, t.i. valsts īpašums, un kooperatīvais īpašums (piem. [[Kolhozs|kolhozu]] kooperatīvais īpašums). Ideoloģiskā doktrīna paredzēja valsts un kooperatīvā īpašuma saplūšanu laika gaitā vienā komunistiskajā visas tautas īpašumā. Pastāvēja arī sabiedrisko organizāciju īpašums (lielāko tiesu neražojošajā sfērā), ko varēja izmantot šo organizāciju statūtos noteikto funkciju veikšanai.
+
[[PSRS]] izdalīja 2 sociālistiskā īpašuma pamattipus: visas tautas, t.i. valsts īpašums, un kooperatīvais īpašums (piem. [[Kolhozs|kolhozu]] kooperatīvais īpašums). Ideoloģiskā doktrīna paredzēja valsts un kooperatīvā īpašuma saplūšanu laika gaitā vienā komunistiskajā visas tautas īpašumā. Pastāvēja arī sabiedrisko organizāciju īpašums (lielāko tiesu neražojošajā sfērā), ko varēja izmantot šo organizāciju statūtos noteikto funkciju veikšanai. Tika postulēts, ka ražošanas līdzekļu sociālistiskais īpašums padara neiespējamu nodarbināto netaisnīgu ekspluatāciju.
  
 
Skat. arī: [[personiskais īpašums]], [[piemājas zeme]]
 
Skat. arī: [[personiskais īpašums]], [[piemājas zeme]]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 22. janvāris, plkst. 17.04

Sociālistiskais īpašums (kr. социалистическая собственность) - sabiedriskais īpašums t.s. sociālistiskajās valstīs XX gs.

PSRS izdalīja 2 sociālistiskā īpašuma pamattipus: visas tautas, t.i. valsts īpašums, un kooperatīvais īpašums (piem. kolhozu kooperatīvais īpašums). Ideoloģiskā doktrīna paredzēja valsts un kooperatīvā īpašuma saplūšanu laika gaitā vienā komunistiskajā visas tautas īpašumā. Pastāvēja arī sabiedrisko organizāciju īpašums (lielāko tiesu neražojošajā sfērā), ko varēja izmantot šo organizāciju statūtos noteikto funkciju veikšanai. Tika postulēts, ka ražošanas līdzekļu sociālistiskais īpašums padara neiespējamu nodarbināto netaisnīgu ekspluatāciju.

Skat. arī: personiskais īpašums, piemājas zeme

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 225. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu