Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  • ...skuma'' ideju ietekme sabiedrībā ievērojami vājinājās, tām paliekot latviešu [[Pilsonība|pilsonisko]] aprindu, pie tam to mazākuma interešu lokā. ...ww.liis.lv/folklora/folkloristika/publik/FBR/l_berzins01.htm P. Šmits kā latviešu tautas dziesmu pētnieks. // Filologu biedrības raksti. XIX sējums. R., 1
    5 KB (847 vārdi) - 2013. gada 21. marts, plkst. 21.42
  • ...nopietni darbojas arī vācbaltu vēsturnieku nākošās paaudzes. Tiesa, latviešu un vācbaltu vēsturnieki darbojās atsevišķi, šķiet, savstarpēji nesa ...4. gadā dibinātajā [[Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība|Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrībā]] (''Gesellschaft für Geschic
    25 KB (4 293 vārdi) - 2021. gada 28. oktobris, plkst. 20.14
  • '''Latviešu zemnieku savienība''' - viena no ietekmīgākajā° [[Politiskā partija|p ...s biedrība]], A/S "Lats", "Konzums" u.d.c. lielākās [[Lauksaimniecības biedrība|lauksaimniecības biedrības]] un kooperatīvi. Partija izdeva laikrakstus:
    4 KB (650 vārdi) - 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 14.29
  • ...ters Miķelis|M.Valtera]], M. Bružes un nelegāli darbību atjaunojušās Rīgas sabiedrisko organizāciju deputātu padomes pārstāvja [[Latvijas Radikāl ...šu tautas pārstāvji, ignorējot [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome|Latviešu Pagaidu Nacionālā padomi]], un deklarēja, ka tā mērķis ir "Latvijā k
    4 KB (708 vārdi) - 2017. gada 29. novembris, plkst. 21.33
  • ...js biedrs), ''Hansischer Geschichtsverein'' Lībekā, Filologu biedrībā, Rīgas Vēstures skolotāju biedrībā, Herdera biedrībā Rīgā. ...s no trim dēliem. Pamatizglītību ieguva fon Elca privātģimnāzijā un Rīgas pilsētas ģimnāzijā, kuru absolvēja 1902. gadā. Studējis teoloģiju T
    8 KB (1 211 vārdi) - 2023. gada 22. jūlijs, plkst. 11.57
  • ...ākie kooperatīvi bija 1763. gadā dibinātā Tīringas lauksaimniecības biedrība un 1764. gadā dibinātās biedrības Cellā un Leipcigā. Latvijas teritor ...a raksts “Ziņas no kādas pagasta lādes Kurzemē”, kas publicēts “Latviešu Avizēs” 1832. gadā. XIX gs. 60. gados. uzsaimniecisko nostiprināšanos
    8 KB (1 348 vārdi) - 2013. gada 3. jūnijs, plkst. 14.16
  • ...stu, par paraugu ņēma tipveida Sibīrijas strēlnieku bataljonu (skat. [[latviešu strēlnieku bataljons]]): 4 rotas, kuras veidoja 26 virsnieki, 6 kara ierē ...ovembrī pārveidots par [[2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks|2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku]].
    6 KB (945 vārdi) - 2012. gada 30. oktobris, plkst. 15.48
  • ...rievijas-Turcijas kara (1877.-1878.) laikā izveidojās [[Rīgas Latviešu biedrība]]s dāmu komiteja, kura organizēja karavīriem nepieciešamo apavu, apģē
    1 KB (237 vārdi) - 2012. gada 18. novembris, plkst. 09.17
  • ...kurā apvienojās [[1905. gada revolūcija|1905]]. gada revolucionāri, [[latviešu strēlnieki]], [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara dal ...ja no Latvijas, vēlāk atņemot pavalstniecību. 1936. gada 25. jūnijā biedrība oficiāli tika likvidēta.
    1 KB (225 vārdi) - 2013. gada 19. marts, plkst. 16.32
  • ...re Kompagnie, Studenten-Kompagnie'') - viena no Latvijas Pagaidu valdības latviešu nacionālajām vienībām, izveidota 1919. gada 20. decembrī ar Apsardzīb ...). Tika pilnībā apbruņota ar strēlnieku ieročiem (kurus ieguva Rīgas latviešu zemessargu 1. rota, aplaupot vācu armijas noliktavas Eksporta ostā). Rota
    6 KB (939 vārdi) - 2020. gada 29. aprīlis, plkst. 17.05
  • ...Vidzemes pagaidu zemes padome|Vidzemes pagaidu zemes padomē]]. Viens no [[Latviešu zemnieku savienība]]s dibinātājiem un valdes locekļa kandidāts. ...niju un 15.04. ieradās Liepājā. Ārsts [[Kalpaka bataljons|Atsevišķā latviešu bataljona]] lazaretē Džūkstē. No no 15. maija Apsardzības ministrs [[N
    3 KB (1 vārds) - 2013. gada 22. marts, plkst. 14.22
  • ...s, ieņēma germanofilisku pozīciju. 1917.-1918. gados laikraksta "Rīgas Latviešu Avīze" līdzizdevējs un redators. Atbalstīja [[Baltijas valsts]] koncepc ...120&pp=12860&lang=1509 Fridrihs Veinbergs (1844.-1924.) - Rīgas Latviešu biedrība]
    3 KB (1 vārds) - 2013. gada 31. jūlijs, plkst. 07.34
  • ...ieku divīzijas komandieris Urālu frontē. Darbojies Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālajā padomē. 1919. gada novembrī ieskaitīts [[Imantas pulks|Ima ...aldes loceklis. 1924.–1925. gadā un 1934.–1940. gadā – žurnāla «Latviešu Strēlnieki» redaktors.
    6 KB (889 vārdi) - 2014. gada 2. aprīlis, plkst. 14.28
  • ...s priekšsēdētāja biedrs (1917-1918), laikraksta "Baltija" redaktors. [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|LPNP]] Ārlietu nodaļas vadītājs. 1918. gada ...ept. Rīgā – 1941 19. dec. Orenburgas apg. (Krievijā)) - Datu bāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam]
    4 KB (615 vārdi) - 2015. gada 8. maijs, plkst. 13.00
  • 5 KB (800 vārdi) - 2015. gada 17. jūnijs, plkst. 09.00
  • ...cbaltiešu džciltīgo dzimtas bija nevis vācu, bet gan zviedru, dāņu, latviešu, igauņu, poļu, holandiešu, franču, pat itāļu un portugāļu izcelsmes ...a sākās vāciešu un vācbaltiešu deportācija no Vidzemes, Kurzemes un Rīgas, bet 30. novembrī – no Suvalku guberņas. Deportēja pamatā uz Sibīrij
    57 KB (7 942 vārdi) - 2022. gada 9. janvāris, plkst. 19.38
  • ...nieka Krīgera (''Krueger'') dēls. Mācījies Valmieras elementārskolā, Rīgas guberņas ģimnāzijā. Pēc tās absolvēšanas devās uz Maskavu, kur vai ...vēsturiskā arhīva direktoru. Viens no [[Latviešu senatnes pētītāju biedrība]]s dibinātājiem. 1920.-1924. gados vēstures privātdocents Latvijas Univ
    3 KB (488 vārdi) - 2017. gada 5. aprīlis, plkst. 15.14
  • ...baltu filoloģijas pamatlicējs, latviešu literārās valodas veidotājs, latviešu valodas, folkloras un etnogrāfijas pētniecības aizsācējs. .... gada 7. oktobrī tika ievēlēts par [[Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība]]s korespondētājlocekli, 1877. gadā – par goda biedru.
    3 KB (449 vārdi) - 2018. gada 20. janvāris, plkst. 16.56

Skatīt (iepriekšējās 20 | nākamās 20) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).